Krizantēmu kaitēkļi: kā atpazīt un apkarot

Krizantēmu kaitēkļus atpazīst pēc vietas, kur parādās pazīmes: uz pumpura, lapas apakšpusē, lapas iekšpusē vai ziedā. Laputis, tīklērces un tripši parādās visos krizantēmu kaitēkļu sarakstos, ko publicējuši konsultāciju dienesti. Lauksaimniecības konsultāciju dienests ir universitātes izveidots praktisku padomu dienests. Lielāko daļu kaitēkļu var apkarot ar ūdens strūklu, insekticīdajām ziepēm un bojāto daļu apgriešanu. Trīs problēmas var likt augu izmest pavisam: vīruss, ko pārnēsā tripši, plaša baltās rūsas infekcija un spēcīgs parastās tīklērces uzbrukums.

Liels skaits melnu kukainīšu uz pumpuriem nenozīmē, ka uzreiz jānogriež viss augs. Tās gandrīz vienmēr ir laputis, un pirmā palīdzība ir noskalošana ar ūdens strūklu ik pēc 2 dienām vismaz 3 reizes. Jānogriež tikai tie pumpuri, kas jau ir sausi un brūni.

Ir divu veidu krizantēmas, un to kaitēkļi mēdz atšķirties. Podu krizantēmas, ko ziedošas pārdod ziedu veikalos un lielveikalos, biežāk cieš no laputīm, tīklērcēm, tripšiem un baltblusiņām. Savukārt dārza krizantēmas dobēs apdraud arī kāpuri, kailgliemeži un mikroskopisks tārps, kas iekļūst pašā lapā.

Īss kopsavilkums:

• Melni vai zaļi kukainīši ciešās kolonijās uz pumpuriem un jaunajiem dzinumiem: laputis. Noskalojiet ar ūdens strūklu ik pēc 2 dienām vismaz 3 reizes.

• Lapa ar dzelteniem punktiņiem un smalku tīklojumu apakšpusē: parastā tīklērce. Izolējiet podu un rūpīgi nomazgājiet lapu apakšpusi.

• Ziedlapiņas ar baltiem plankumiem un neatvērušies pumpuri: tripši. Nogrieziet bojātos ziedus un pārbaudiet, vai uz lapām nav riņķveida līniju vai mozaīkveida plankumu, kas liecina par vīrusu.

• Gaišas, līkumotas ejas lapas iekšpusē: lapu mīnētājs. Noplūciet lapas ar ejām.

• Balts kukaiņu mākonis, pakustinot augu: baltblusiņa. Izmantojiet dzelteno līmes slazdu, lai novērtētu to daudzumu, un nomazgājiet lapu apakšpusi.

• Caurumi lapās un ziedos, tumši izkārnījumi vai spīdīgas gļotu pēdas: kāpuri vai kailgliemeži, gandrīz vienmēr tikai dārzā. Nolasiet ar rokām.

• Balts pulveris uz lapas virspuses: īstā miltrasa, kas ir sēne, nevis kaitēklis. Noņemiet skartās lapas un nodrošiniet atstarpi starp podiem.

Pazīmju tabula: kur meklēt un par kādu kaitēkli tas liecina

Īstā miltrasa (balts pulveris) un baltā rūsa (krēmkrāsas pustulas apakšpusē) ir sēnes un tikai izskatās pēc kaitēkļiem. Tās aplūkotas slimību sadaļā zemāk, kopā ar pelēko puvi un lapu nematodi.

Floristu pods vai dārzs: kaitēkļi mainās atkarībā no vietas

Poda krizantēmas audzē ziedēšanai podā un pārdod jau ziedošas visu gadu. NC State Extension faktu lapā par krizantēmu (Chrysanthemum × morifolium) kā neregulāras problēmas minētas laputis, tripši, ērces un tīklblaktis. Tīklblakts ir kukainis, kas sūc lapu sulu.

Mājās un slēgtā verandā stāvošs un silts gaiss veicina baltblusiņu un ērcīšu savairošanos. RHS siltumnīcu baltblusiņu raksturo kā telpaugu un siltumnīcu kaitēkli, kas šādās vietās ir aktīvs visu gadu.

Dobē parādās augsnes kaitēkļi. Clemson Extension apraksta lapu nematodi dārza krizantēmās. Kailgliemeži un kāpuri uzbrūk dobē iestādītam augam, un kailgliemeži barojas naktī.

Laputs: melni kukainīši uz pumpura un jaunā dzinuma

Laputis ir visbiežākais iemesls, kāpēc uz krizantēmas pumpura bariņā pulcējas melni kukainīši. Krizantēmu laputs (Macrosiphoniella sanborni) ir tumši brūna līdz melna, liecina Clemson informācija. Citas sugas, kas uzbrūk augam, ir zaļas vai sārtas, piemēram, persiku laputs (Myzus persicae), ko min Konektikutas lauksaimniecības stacija.

Laputis pulcējas uz jaunajiem dzinumiem, lapu apakšpusē, uz pumpuriem un ziediem, kas vēl tikai veras vaļā. Jaunās lapas izaug deformētas vai sarullējušās, augs pārstāj augt un parādās lipīgs šķidrums. Uz šī šķidruma attīstās melna apsarme, kvēpsarma (sēne, kas neuzbrūk pašam augam, bet pārklāj lapu). Laputis pārnēsā arī vīrusus.

Clemson ieteiktā krizantēmu apstrādes secība:

1. Nomazgājiet augu ar spēcīgu ūdens strūklu, vēršot to uz lapu apakšpusi un pumpuriem. Atkārtojiet ik pēc 2 dienām vismaz 3 reizes.

2. Saudzējiet laputu dabiskos ienaidniekus, piemēram, mārītes: izvairieties no insekticīdiem, kas iznīcina šos derīgos kukaiņus.

3. Ja laputis atgriežas pēc 3 mazgāšanas reizēm, lietojiet insekticīdās ziepes vai dārzkopības eļļu (veikalos nopērkama eļļa augu aizsardzībai), ievērojot marķējumu. Apsmidziniet tikai tās daļas, kur ir laputis, lai pasaudzētu mārītes.

Nogrieziet visu zaru tikai tad, ja tas ir nokaltis. Brūns un novītis pumpurs vairs neatvērsies, un tādus pumpurus var noplūkt ar roku. Pārējais augs atgūstas, tiklīdz laputis ir pazudušas. Ūdens strūkla nomazgā laputis arī no citiem mājas augiem, kā parādīts rakstā par laputīm uz augiem.

Parastā tīklērce: gaiši punktiņi un smalks tīklojums lapas apakšpusē

Parastā tīklērce (Tetranychus urticae) ir zirnekļveidīgs organisms (zirnekļu radinieks), kas ir mazāks par 1 mm un sūc lapas no apakšpuses. Tā atstāj tūkstošiem dzeltenu punktiņu lapas virspusē un smalku tīklojumu uz pumpuriem, kātiem un lapu apakšpusē. Clemson norāda, ka bojājumi parasti sākas no apakšējām lapām un to populācija strauji pieaug karstā un sausā laikā.

Lai pārliecinātos, apskatiet punktotās lapas apakšpusi ar lupu: tīklērce parādās kā mazi, kustoši punktiņi blakus tīklojumam. Lapa ar melniem punktiņiem un bez tīklojuma var liecināt par tripšiem: skatiet pazīmju tabulu.

Aiznesiet podu prom no citiem augiem tajā pašā dienā, kad pamanāt tīklojumu. Pēc tam ievērojiet Clemson ieteikto krizantēmu tīklērču apkarošanas gaitu:

1. Nomazgājiet lapas ar spēcīgu ūdens strūklu, īpašu uzmanību pievēršot apakšpusei, vismaz 3 reizes.

2. Nogrieziet zarus ar biezu tīklojumu un sausām lapām un izmetiet tos cieši noslēgtā maisā.

3. Izmantojiet insekticīdās ziepes agrīnā invāzijas stadijā, rūpīgi samitrinot visu lapu apakšpusi.

Nīma koka eļļa un insekticīdās ziepes nedod rezultātu, ja līdzeklis tieši nesaskaras ar tīklērci. Abi līdzekļi iznīcina tikai tās tīklērces, kurām tie trāpa virsū, un pēc nožūšanas vairs neiedarbojas. Olas arī paliek neskartas, tāpēc jaunā paaudze izšķiļas pēc apstrādes. Tieši tāpēc apstrāde ir jāatkārto un nepieciešams rūpīgi samitrināt katras lapas apakšpusi.

Neviens pētījums nav noteicis precīzu robežu, pēc kuras krizantēma vairs nespēj atgūties. Kad tīklojums pārklāj dzinumu galotnes un lielākā daļa lapu ir sausas un trauslas, izmetiet podu cieši noslēgtā maisā: tas pasargās pārējos augus. Podu krizantēmas parasti pārdod jau ziedošas, un jauns pods maksā mazāk nekā pārējo kolekcijas augu zaudēšana. Parastā tīklērce, dēvēta arī par tīklērci, uzbrūk daudziem telpaugiem. Tāpēc izolēšana vienmēr ir jāveic pirms ārstēšanas.

Tripši: plankumaini ziedi un pumpuri, kas neatveras

Tripši ir slaidi kukaiņi līdz 2 mm garumā ar bārkstainiem spārniem, kas skrāpē ziedus un lapas, lai sūktu sulu. Uz ziedlapiņām RHS apraksta baltus plankumus vietās, kur zudusi krāsa. Spēcīga uzbrukuma gadījumā pumpurs pat neatveras. Uz lapām parādās sudraboti laukumi ar melniem punktiņiem, kas ir kukaiņu izkārnījumi.

Tripšus ir grūti pamanīt. RHS iesaka papurināt ziedu vai zaru virs baltas papīra lapas un aplūkot nobirušos punktiņus, vēlams ar lupu. Rietumu ziedu tripsis (Frankliniella occidentalis) ir viena no sugām, ko RHS min uz krizantēmām.

Lielākais tripšu risks ir vīruss. Krizantēmu stumbra nekrozes vīruss konstatēts Sanpaulu un Minasžeraisas štatā uz krizantēmām un tomātiem, liecina EPPO dati. 2000. gada testā suga Frankliniella schultzei pārnēsāja vīrusu 78,1% gadījumu, bet F. occidentalis pārnēsāja vīrusu 65,1% gadījumu. Sīpolu tripsis (Thrips tabaci) to nepārnēsāja.

Clemson pie krizantēmu vīrusiem pieskaita arī tomātu bronzplankumainības vīrusu, ko tāpat pārnēsā tripši. Lapas ar riņķiem, līnijām vai mozaīkveida plankumiem, kā arī tievi un panīkuši dzinumi liecina par vīrusu. Vīrusus izārstēt nav iespējams. Izraujiet visu augu un izmetiet to noslēgtā maisā, lai tripši nepārnestu vīrusu uz citiem augiem.

Ja tripši ir bez vīrusa:

1. Nogrieziet plankumainos ziedus un pumpurus un izmetiet tos noslēgtā maisā.

2. Iekštelpās piekariniet zilo līmes slazdu netālu no poda. RHS neiesaka šo slazdu lietot ārā, jo tajā ielīp daudzi kukaiņi, kas nav kaitēkļi.

3. Clemson iesaka pret tripšiem izmantot insekticīdās ziepes un nīma eļļu: apsmidziniet ar nopirkto līdzekli kukaiņus, ievērojot sadaļas par ziepēm, nīma eļļu un citiem produktiem noteikumus.

Spinozads, baktēriju izcelsmes insekticīds, ierobežo tripšus un mīnētājus. Clemson brīdina, ka tas ir toksisks bitēm un to nedrīkst lietot uz ziedošiem augiem. Tā kā tripšu skartā krizantēma gandrīz vienmēr zied, nelietojiet uz tās spinozadu.

Mīnētājs: gaišas ejas lapas iekšpusē

Mīnētājs ir nelielas mušas kāpurs, kas dzīvo lapas iekšpusē un izgrauž tajā eju. Clemson apraksta līkumotas, gaiši zaļas līdz brūnas ejas ar melniem izkārnījumu punktiņiem iekšpusē. Stipri bojāta lapa nokalst un nobirst. Krizantēmās visbiežāk minētā mīnētāja suga ir Chromatomyia syngenesiae, un pieaugusi muša ir tumša un 3 mm gara.

Brazīlijā Embrapa pētīja lapu mīnētājmušas uzbrukumus krizantēmu stādījumos Searā (Ceará), 2018. gada Pētniecības biļetenā 171. Mīnētājs mājās nonāk ar komerciālās siltumnīcās audzētiem augiem, kā norāda Konektikutas lauksaimniecības stacija.

Apkarošana mājas apstākļos ir vienkārša: noplūciet un izmetiet lapas ar ejām un savāciet podā nobirušās lapas. Mīnētājs reti iznīcina krizantēmu, un augs turpina ziedēt.

Baltblusiņa: balts mākonis, pakustinot augu

Baltblusiņa ir 1,5 mm liels balts kukainis, kas dzīvo lapu apakšpusē un paceļas mākonī, kad augam pieskaras. RHS min krizantēmu starp augiem, ko bojā siltumnīcas baltblusiņa. Tā izdala tādu pašu lipīgu šķidrumu kā laputs, un lapas kļūst dzeltenas un pārklājas ar kvēpsarmu.

Mājām un balkonam:

1. Pakariet dzelteno līmes slazdu virs poda. RHS brīdina, ka tas parāda, cik daudz ir mušiņu, bet kaitēkli pilnībā neiznīcina.

2. Turiet ikvienu jaunu augu atsevišķi no citiem un pārbaudiet lapu apakšpusi pirms novietošanas kopā. Kā norāda RHS, baltblusiņa mājās parasti nonāk ar tikko nopirktiem augiem.

3. Nomazgājiet lapu apakšpusi ar ūdens strūklu un noplūciet stipri nodzeltējušās lapas.

Nīma eļļa un insekticīdās ziepes iedarbojas uz baltblusiņu, saskaņā ar Clemson datiem, pēc tāda paša principa kā uz tīklērci: tās palīdz tikai tad, ja šķidrums nonāk tieši uz kukaiņa.

Kāpuri un kailgliemeži: apgrauztas lapas un ziedi

Caurumus lapās un ziedos gandrīz vienmēr rada kāpurs vai kailgliemezis, un gandrīz tikai dārza krizantēmām. Kāpurs uz lapām un ziedlapiņām atstāj tumšus izkārnījumus. Kailgliemeži un gliemeži atstāj spīdīgu gļotu pēdu un barojas naktī, liecina RHS informācija.

Kāpurus salasiet ar rokām vēlā pēcpusdienā. Bt (Bacillus thuringiensis, baktērija, kas uzbrūk tikai naktstauriņu un tauriņu kāpuriem) iedarbojas uz maziem kāpuriem. Clemson iesaka lietot Bt vēlā pēcpusdienā vai mākoņainā dienā, ievērojot marķējumu, jo saule noārda šo līdzekli. Bt nesasniedz kāpurus, kuri jau iekļuvuši stublājā.

Pret kailgliemežiem RHS iesaka meklēt ar lukturīti mitrās naktīs un salasīt tos ar rokām. Laistiet no rīta, nevis vakarā: mitra augsne naktī atvieglo kailgliemežu pārvietošanos.

Slimības, kas krizantēmās izskatās pēc kaitēkļiem

Četras krizantēmu problēmas atgādina kaitēkļus: trīs no tām ir sēnes un viena ir mikroskopisks tārps.

Īstā miltrasa. Tas ir balts pulveris uz lapas virspuses un reizēm uz stumbra. Stipri skarta lapa kļūst brūna un sačokurojas, saskaņā ar Konektikutas lauksaimniecības staciju. Īstā miltrasa ir sēne, kas izplatās siltā un mitrā laikā un pārblīvētos podos, un retāka laistīšana to neiznīdē. Noņemiet skartās lapas, ieliekot tās plastmasas maisā. Novietojiet podus tālāk vienu no otra, lai viena auga lapas nepieskartos otra auga lapām un gaiss varētu cirkulēt. Fungicīds parasti nav nepieciešams, norāda tas pats avots.

Baltā rūsa. Sēne Puccinia horiana lapas virspusē veido iegremdētus dzeltenus plankumus. Apakšpusē parādās piepaceltas krēmkrāsas pustulas, kas vēlāk kļūst baltas. RHS norāda, ka slimība izplatās pa gaisu un Apvienotajā Karalistē nonāca ar inficētiem stādiem. Vēss un mitrs laiks, lapai stundām ilgi esot slapjai, veicina infekciju.

Baltā rūsa ir karantīnas kaitēklis Amerikas Savienotajās Valstīs kopš 1995. gada, kā arī Kanādā un Meksikā, liecina EPPO datubāze. Karantīnas kaitēklis ir tāds, ko valdība oficiāli kontrolē, lai nepieļautu tā iekļūšanu vai izplatīšanos. Eiropas Savienībā un Apvienotajā Karalistē to regulē stādu tirdzniecībai, nenosakot karantīnas statusu. Brazīlijā šī pati datubāze reģistrē slimību kā klātesošu.

Mājās RHS iesaka noplūkt un izmest lapas ar pustulām, tiklīdz tās parādās. Ja augs ir pilnībā pārklāts ar pustulām, drošākā izvēle ir podu izmest. Vējš sēnes sporas, mikroskopiskās šūnas, aiznes uz citām krizantēmām. Laistiet tikai augsni, nesaslapinot lapas.

Pelēkā puve. Zieds kļūst brūns, pēc izskata atgādina papīru un pārklājas ar pelēku pelējumu. Konektikutas stacija norāda, ka visbiežāk tiek bojāti vecie ziedi mākoņainā un mitrā laikā. Nogrieziet ziedus, tiklīdz tie novīst, un laistīšanas laikā neslapiniet tos.

Lapu nematode. Brūni, ķīļveida plankumi, ko norobežo lapu dzīslas, parādās uz apakšējām lapām un pakāpeniski virzās uz augšu. Tie ir mikroskopiski tārpi, kas lietus vai laistīšanas ūdenī aizpeld līdz lapām. Clemson iesaka noklāt augsni ar mulču un laistīt tieši zemē, neslapinot lapas. Bojātās lapas jāizmet atkritumos kopā ar augsnes virskārtu.

Nopirkta krizantēma jau ar kaitēkļiem: ko pārbaudīt pirms novietošanas pie citiem augiem

Floristu krizantēmas nāk no komerciālām siltumnīcām, un līdz ar tām mājās var nokļūt dažādi kaitēkļi. Lapu mīnētājs un baltblusiņa bieži nonāk mājās tieši šādi, un baltā rūsa ceļo ar inficētiem spraudeņiem. Pirms jaunā poda novietošanas blakus citiem augiem pārbaudiet:

• 5 vai 6 lapu apakšpusi auga lejasdaļā un augšdaļā, meklējot kukainīšus, tīklojumu un pustulas;

• pumpurus un zaru galotnes, meklējot laputis;

• atvērtos ziedus, papurinot tos virs balta papīra, lai pamanītu tripšus;

• lapas pret gaismu, meklējot mīnētāja ejas.

Pat ja pazīmju nav, turiet jauno podu atsevišķi vairākas nedēļas un šajā laikā katru nedēļu pārbaudiet lapu apakšpusi. RHS iesaka šādu laika posmu baltās rūsas dēļ, kas var atrasties lapā vēl pirms simptomu parādīšanās, un nenosauc konkrētu skaitli. Biežāk sastopamie podu augu kaitēkļi un to atpazīšana aprakstīta ceļvedī par telpaugu kaitēkļiem.

Ziepes, nīma eļļa un citi līdzekļi: kad tie iedarbojas

Insekticīdās ziepes un nīma eļļa iedarbojas kontakta ceļā: iet bojā tikai tas kukainis, kuru līdzeklis ir samitrinājis. Clemson uzskaita četrus noteikumus, lai tie iedarbotos un neapdedzinātu augu:

• Samitriniet lapu virspusi un apakšpusi, kā arī stublājus. Kukainis, kas paslēpies sarullētā lapā, paliek neskarts.

• Atkārtojiet apstrādi marķējumā norādītajā intervālā, jo līdzeklim pēc nožūšanas vairs nav iedarbības.

• Nelietojiet temperatūrā virs 32 °C, tiešos saules staros vai tad, ja augs cieš no ūdens trūkuma.

• Apstrādājiet agrā rītā vai vēlā pēcpusdienā, lai līdzeklis nožūtu lēnām.

Clemson neiesaka mājās gatavotas ziepes, jo risks apdedzināt lapas ir lielāks nekā ar veikalā iegādātu līdzekli. Kolorādo Štata universitāte liek pārbaudīt līdzekli uz nelielas auga daļas 1 vai 2 dienas pirms pārējā auga apsmidzināšanas.

Sistēmiskie insekticīdi, kurus augs uzsūc un nogādā lapās, piemēram, imidakloprīds, atrodami ASV rekomendācijās krizantēmu audzētājiem atklātā laukā. Šis ceļvedis tos neiesaka telpās turētiem podu augiem. Pret laputīm un tīklērcēm podos Clemson vispirms iesaka mazgāšanu ar ūdeni un veikalā iegādātas insekticīdās ziepes.

Vai krizantēmu stādīšana atbaida kaitēkļus?

Krizantēma, kas atbaida kaitēkļus, ir cita suga. Piretrs, dabisks insekticīds, ko iegūst no ziediem, nāk no Dalmācijas krizantēmas (Tanacetum cinerariifolium), liecina 2016. gada raksts žurnālā Emerging Infectious Diseases. Poda krizantēmai un dārza krizantēmai uzbrūk šajā ceļvedī minētie kaitēkļi.

Piretrīni ir 6 vielu maisījums, kas paralizē kukaiņa nervu sistēmu. Tā liecina NPIC informācija, kas ir Oregonas Valsts universitātes pesticīdu informācijas centrs. Saulē uz augsnes virsmas puse no vienas vielas sadalās 12,9 stundās (šo rādītāju sauc par pussabrukšanas periodu). Piretrīni ir ļoti toksiski bitēm un zivīm. Neviens no šī ceļveža avotiem nav mērījis, vai iestādīta krizantēma aizsargā kaimiņu augus.

Vai krizantēma ir indīga kaķiem un suņiem?

Krizantēma ir toksiska suņiem, kaķiem un zirgiem, saskaņā ar ASPCA. Pazīmes ir vemšana, caureja, pastiprināta siekalošanās, koordinācijas trūkums un ādas kairinājums. Turiet podu suņiem un kaķiem nepieejamā vietā un izsauciet veterinārārstu, ja parādās šīs pazīmes.

Balts pulveris uz lapas un kaķis, kurš grauž augu, ir divas dažādas problēmas. Pulveris ir īstā miltrasa, ko ārstē, noņemot bojātās lapas. Risks kaķim nāk no paša auga, ar sēnīti vai bez tās.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir tie melnie kukainīši uz krizantēmas pumpuriem?

Tās gandrīz vienmēr ir laputis. Krizantēmu laputs ir tumši brūna līdz melna un ciešās grupās pulcējas uz pumpuriem un jaunajiem dzinumiem. Nomazgājiet augu ar spēcīgu ūdens strūklu ik pēc 2 dienām vismaz 3 reizes, mērķējot uz pumpuriem. Ja kukainītis lec vai lido, ieskatieties tabulā: tie var būt tripši vai baltblusiņa.

Vai krizantēmu kaitēkļi pāriet uz citiem mājas augiem?

Jā, pāriet. Laputis, tīklērces, tripši un baltblusiņas uzbrūk daudzām iekštelpu augu sugām. Aiznesiet skarto krizantēmu prom no citiem augiem tajā pašā dienā, kad pamanāt kaitēkli. Pārbaudiet kaimiņu podu lapu apakšpusi 2 nedēļas un nomazgājiet rokas pēc darba ar slimo augu.

Vai krizantēmām drīkst lietot piretrīna insekticīdu?

Drīkst, ievērojot marķējumu, taču piretrīns nogalina visus kukaiņus, ar kuriem saskaras, tostarp mārītes, kas ēd laputis. Tas ir ļoti toksisks bitēm, tāpēc nelietojiet to ārā uz ziedošas krizantēmas. Saulē viena piretrīna pussabrukšanas periods uz augsnes virsmas ir 12,9 stundas, liecina NPIC. Pret laputīm krizantēmās Clemson iesaka sākt ar ūdens strūklu.

Vai krizantēmas ir izturīgas pret kaitēkļiem?

Nē. Podu krizantēmām uzbrūk laputis, tīklērces, tripši, mīnētāji un baltblusiņas, savukārt dārza krizantēmām papildus var uzbrukt kāpuri, kailgliemeži un lapu nematodes. Pārbaudot lapu apakšpusi katru nedēļu, kaitēkļus var pamanīt pašā sākumā. Laistīšana, neslapinot lapas, un atstarpe starp podiem mazina sēnīšu slimību risku.

Šaubu gadījumā nofotografējiet bojājumu pazīmes

Nofotografējiet bojātās lapas apakšpusi un pumpuru tuvplānā labā apgaismojumā. Bloom (pieejams iOS) Premium plānā nosaka augu slimību diagnozi pēc fotogrāfijas.