Asteraceae
Parastais pelašķis: Aromātisks augs
Achillea millefolium
Pelašķis ir ļoti viegli kopjams un sīksts augs, kas vislabāk jūtas saulainā vietā, nabadzīgā, sausā un labi drenētā augsnē. Augs ir ļoti sausumizturīgs, tāpēc pēc iesakņošanās tam gandrīz nav nepieciešama laistīšana. Jāizvairās no mēslošanas, jo pārāk barojoša augsne liek stublājiem izgāzties. Pelašķis ātri izplatās ar sakneņiem un sēklām — nepieciešamības gadījumā to dala ik pēc 3–5 gadiem pavasarī vai rudenī.
Ik pēc 14 dienām
Tiešā saule
-40° - 38°C
30% - 60%
Kategorijas
Kas ir Parastais pelašķis?
Parastais pelašķis (Achillea millefolium) ir viegls kopšanas augs no Asteraceae dzimtas. Parastais pelašķis (Achillea millefolium) ir daudzgadīgs, ļoti izturīgs lakstaugs, kas savvaļā aug visā Latvijā pļavās, ganībās, ceļmalās un sausās, atklātās vietās. Augs ir pazīstams ar savām smalkajām, papardēm līdzīgajām lapām un maziem, blīviem čemuru ziediem, kuru krāsa variē no baltas līdz sār...
Parastais pelašķis izaug līdz 90cm, platums 60 cm, laistīšana ik pēc 14 dienām, -40°C – 38°C, 30–60% mitrums. Tas ir nepiemērots iekštelpās un nav drošs mājdzīvniekiem.
Atšķirībā no daudziem tropiskajiem augiem, Parastais pelašķis panes laistīšanas kļūdas. Piemērots iesācējiem. Bez piesardzības pasākumiem norīšana var izraisīt kairinājumu mājdzīvniekiem. Turiet ārpus kaķu un suņu sasniedzamības.
Kā kopt Parastais pelašķis?
TLDR: Parastais pelašķis nepieciešams Tiešā saule, laistīšana ik pēc 14 dienām un temperatūra -40–38°C ar 30-60% mitrumu.
Cik bieži laistīt Parastais pelašķis?
Pelašķis izcili pacieš sausumu. Iesakņojušies augi izdzīvo gandrīz bez laistīšanas — sausos periodos laistiet tikai reizi 1–2 nedēļās. Jauniem stādiem nepieciešama regulārāka laistīšana, lai tie iesakņotos, taču noteikti jāizvairās no pārlieku liela mitruma, jo stāvošs ūdens izraisa sakņu puvi. Ieteicams laistīt pie saknēm, nevis uz lapām, lai izvairītos no pelējuma veidošanās.
Cik daudz gaismas nepieciešams Parastais pelašķis?
Pelašķim nepieciešams daudz tiešu saules staru — vismaz 6 stundas dienā. Pilnīgi saulaina vieta nodrošina kompaktu augumu un bagātīgu ziedēšanu. Ēnā augs izstīdz, ziedēšana samazinās un tas kļūst uzņēmīgāks pret slimībām. Izvēlieties pelašķim dārza karstāko un saulaināko vietu.
Kāda augsne ir vislabākā Parastais pelašķis?
Pelašķis vislabāk jūtas nabadzīgā, barības vielām mazāk bagātā un labi drenētā augsnē — piemērota ir smilšaina vai mālaina augsne, ja vien tā ātri izžūst. Izvairieties no smagas, mitras māla augsnes, kas var izraisīt sakņu puvi. Piemērotais pH līmenis ir 5,5–7,5. Pārāk auglīga augsne padara augus vājus un uzņēmīgus pret slimībām. Ja nepieciešams, uzlabojiet augsnes drenāžu, pievienojot smiltis vai granti.
Kādu podu izmantot Parastais pelašķis?
Pelašķis vislabāk piemērots audzēšanai atklātā augsnē, kur tam ir vieta izplesties. Ja vēlaties to audzēt podā, izvēlieties plašu, vismaz 30 cm dziļu un platu trauku ar izcilu drenāžu un lieliem noteces caurumiem. Izmantojiet nabadzīgu augsni vai dārza zemi, kas sajaukta ar smiltīm. Podā augs izžūst ātrāk — uzraugiet augsnes mitrumu un laistiet pēc nepieciešamības.
Kas ir Parastais pelašķis un no kurienes tas nāk?
Parastais pelašķis (Achillea millefolium) ir daudzgadīgs, ļoti izturīgs lakstaugs, kas savvaļā aug visā Latvijā pļavās, ganībās, ceļmalās un sausās, atklātās vietās. Augs ir pazīstams ar savām smalkajām, papardēm līdzīgajām lapām un maziem, blīviem čemuru ziediem, kuru krāsa variē no baltas līdz sārtai. Pelašķis ir Latvijas dabā un dārzos labi zināms daudzgadīgs ārstniecības augs, kura vēsture gan medicīnā, gan kā dekoratīvam augam sniedzas līdz pat senatnei — nosaukums atsaucas uz grieķu varoni Ahilleju, kurš saskaņā ar leģendu izmantoja šo augu karavīru brūču dziedēšanai.
Kā vairot Parastais pelašķis?
sēklas
- 1 Sējiet sēklas telpās februārī-martā vai tieši augsnē maijā-jūnijā
- 2 Sēklas dīgst gaismā 5–21 dienas laikā — neapberiet tās ar augsni, atstājiet gaismā
- 3 Līdz dīgšanai uzturiet substrātu vienmērīgi mitru
- 4 Izstādiet stādus ārā, kad beigušās nakts salnas (aptuveni 15 cm augstumā)
- 5 Attālums starp augiem vismaz 45 cm, lai nodrošinātu vietu izplešanās procesam
dalīšana
- 1 Daliet iesakņojušos augus ik pēc 3–5 gadiem pavasarī vai rudenī
- 2 Izrociet augu ar lāpstu un sadaliet sakneņus daļās
- 3 Katrai daļai jāsatur veselīgas saknes un dzinumi
- 4 Nekavējoties iestādiet daļas jaunajās vietās un labi poliet
spraudeņi
- 1 Pavasarī vai vasaras sākumā nogrieziet 8–10 cm garus galotnes spraudeņus
- 2 Noņemiet apakšējās lapas un ievietojiet spraudeņus substrātā
- 3 Sakņošanās laikā (2–4 nedēļas) turiet mitrumā un pusēnā
- 4 Pārstādiet iesakņojušos spraudeni pastāvīgā vietā
Cik liels izaug Parastais pelašķis?
TLDR: Parastais pelašķis var sasniegt 90cm augstumu ar Ātrs augšanas ātrumu.
Maksimālais augstums
90cm
Platums
60cm
Augšanas ātrums
Ātrs
Lapotne
Daļēji mūžzaļš
Uzmanību: toksisks augs
Šis augs var būt toksisks, ja norīts. Turiet to sasniedzamā no:
Auga lietojums
Dekoratīvs
Lielisks dekorēšanai
Ārstniecisks
Ārstnieciskas īpašības
Aromātisks
Patīkama smarža
Ēdams
Var lietot pārtikā
Ārstnieciskais lietojums
- Brūču un asiņošanas pirmā palīdzība: sasmalcinātas svaigas lapas liek uz brūces, lai apturētu asiņošanu — izmantots gadsimtiem ilgi no kaujas laukiem līdz tautas medicīnai
- Tēja pret drudzi un gripu: pelašķu tēja veicina svīšanu un tradicionāli tiek lietota temperatūras pazemināšanai
- Gremošanas veicināšana: rūgtā garša stimulē gremošanas sulu izdalīšanos, mazina gāzu veidošanos un uzlabo apetīti
- Menstruālo sāpju mazināšana: tradicionālajā zāļu medicīnā izmanto menstruālo sāpju un cikla traucējumu atvieglošanai
- Brūču un iekaisumu ārstēšana: pretiekaisuma un savelkošās vielas veicina ādas dziedēšanu
- Brīdinājums: nav ieteicams lietot grūtniecības laikā; var izraisīt alerģiju cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret kurvjziežu (Asteraceae) dzimtas augiem
Kulinārais lietojums
- Jaunās lapas svaigā veidā salātos — garša ir spēcīga un piparota, lietojama nelielos daudzumos
- Kaltētas lapas kā garšviela — spēcīgās garšas dēļ izmanto kā sinepju vai mārrutku aizstājēju
- Ziedi zāļu tējai — maiga, nedaudz rūgtena garša; var lietot vienus pašus vai maisījumos ar citām tējām
- Tradicionālie "nabaga vīra pipari" — pelašķu lapas izmantotas kā garšviela laikā, kad citas garšvielas nebija pieejamas
Vai jūsu augs rāda simptomus?
Noklikšķiniet uz simptoma, lai atklātu iespējamos cēloņus:
Kādas slimības bieži skar Parastais pelašķis?
TLDR: Parastais pelašķis ir uzņēmīgs pret 4 zināmām slimībām. Regulāri pārbaudiet, lai savlaicīgi atklātu problēmas.
Sārtā Miltrasa
Sārtā miltrasa ir izplatīta sēnīšu slimība, ko izraisa dažādas sēnīšu sugas, tostarp Erysiphe, Podosphaera, Oïdium un Leveillula. Tā skar vairāk nekā 10 000 augu sugu visā pasaulē. Slimība uzplaukst siltā, sausā klimatā ar augstu mitrumu un izpaužas kā raksturīgs balts pulverveida pārklājums uz augu virsmām.
Rūsa
Rūsa ir izplatīta sēnīšu slimība, ko izraisa Pucciniales kārtas sēnītes un kas skar ļoti dažādus augus. Slimības nosaukums cēlies no raksturīgajiem oranžajiem, dzeltenajiem vai sarkanbrūnajiem pustuliem uz lapām, kas atgādina metāla rūsu. Šis obligātais sēnīšu parazīts dzīvošanai pieprasa dzīvus augus un var radīt ievērojamus ekonomiskos zaudējumus lauksaimniecības kultūrām.
Laputis
Laputis ir mazs, mīkstķermeņa, bumbierveidīgs kukainis (1,5–3 mm garš), kas barojas, iesūcot augu sulā esošās barības vielas. Tie vairojas ātri un var strauji novājināt augus, izraisot deformētu augšanu un pārnēsājot augu vīrusus. Laputis sastopamas dažādās krāsās, tostarp zaļā, melnā, sarkanā, dzeltenā, brūnā un pelēkā. Tās izdala medusrasu – lipīgu vielu, kas piesaista skudras un veicina sodrēju pelējuma augšanu.
Sakņu puве
Sakņu puve ir nopietna sēnīšu slimība, kas ietekmē augu sakņu sistēmu, izraisot to sabrukšanu un bojāeju. To galvenokārt izraisa pārmērīga laistīšana, slikta drenāža vai augsnes sēnītes, piemēram, Pythium, Phytophthora, Rhizoctonia un Fusarium. Slimība uzplaukst pārmitrinātos apstākļos, kuros saknes tiek atņemtas skābeklim, padarot tās uzņēmīgas pret sēnīšu infekciju.
Nozīme un simbolika
Pelašķim ir bagāts simboliskais mantojums — tautas tradīcijās visā pasaulē tas ir robežu, attīrīšanās un zīlēšanas augs. Nosaukums Achillea atsaucas uz grieķu varoni Ahilleju, kurš, kā vēsta leģenda, izmantoja pelašķi brūču dziedēšanai kaujas laukā. Eliass Lenrots piemin šo augu somu tautas medicīnā kā asins apturētāju, kuņģa kaišu un sāpju mazinātāju. Augs simbolizē drosmi, aizsardzību un dziedinošu spēku.
Salīdzināt ar līdzīgiem augiem
| Raksturojums | Grūtības pakāpe | Apgaismojums | Laistīšana | Drošs mājdzīvniekiem |
|---|---|---|---|---|
| Lauka kļava | Viegls | Spilgta izkliedēta gaisma | 14d | ✓ |
| Kārpainais bērzs | Viegls | Tiešā saule | 14d | ✓ |
| Brauna leikofita | Viegls | Tiešā saule | 14d | ✓ |
| Indīgā salāte | Vidējs | Tiešā saule | 7d | ⚠️ |
