2249 Viegls Viegla kopšana | 2026 ceļvedis - 62. lapa
Atrodiet 2249 viegls viegla kopšana. Pilnīgs ceļvedis jūsu dārzam.
2249 Viegla kopšana ar viegls līmeni
Rāda 2197–2232 no 2249
Lielā Vinca
Vinca major
Vinca major, plaši pazīstama kā Lielā Vinca, ir spēcīgs mūžzaļš augsnes pārsegaugs, kas nāk no Eiropas Vidusjūras reģiona. Tā veido spīdīgas tumšzaļas lapas un pievilcīgus pieclapiņu violeti zilus ziedus no pavasara līdz vasarai. Ātri izplešas un lieliski pielāgojas dažādiem apstākļiem – labi aug daļējai ēnā un tiek plaši izmantota nogāžu nosegšanai, nezāļu apspiedei un ēnainu dārza vietu aizpildīšanai. Neraugoties uz tās dekoratīvo vērtību, ārpus dabiskā izplatības areāla tā var kļūt invazīva.
Mazā miertirte
Vinca minor
Mazā miertirte (Vinca minor) ir mūžzaļš, ložņājošs hūteņu dzimtas (Apocynaceae) augs, kura dzimtene ir Centrāleiropa un Dienvideiropa. Tā ir atpazīstama pēc zvaigžņveida zili violetajiem ziediem un spīdīgajām, ādainajām tumši zaļajām lapām, kas visu gadu veido blīvu un skaistu paklāju. To plaši izmanto kā augsnes sedzējaugu dārzos, īpaši daļēji ēnainās vietās, kur citiem augiem ir grūti izdzīvot. Augs satur alkaloīdus, piemēram, vinkamīnu, ko pēta medicīnā, taču tie padara augu toksisku dzīvniekiem un cilvēkiem, ja tas tiek norīts.
Raiblapu mazā miertirte
Vinca minor 'Variegata'
Raiblapu mazā miertirte ir zems, ložņājošs mūžzaļš puskrūms, kas pieder pie kārklu dzimtas (Apocynaceae) un ir cēlies no Centrāleiropas un Dienvideiropas. Augs ir iecienīts tā pelēkzaļo, ovālo lapu dēļ, kurām ir krēmbaltas apmales. Tā tievie stublāji apsakņojas mezglu vietās visur, kur tie pieskaras augsnei, ātri izveidojot blīvu paklāju. Galvenokārt pavasarī tas zied ar vientuļiem, violetziliem pieclapu ziediem. Augs ir izcili izturīgs, spējot pielāgoties apstākļiem no pilnas saules līdz dziļai ēnai.
Melnā putnu pienene
Vincetoxicum nigrum
Melnā putnu pienene (Vincetoxicum nigrum) ir daudzgadīgs lakstaugs — tīstekļveidīgs vīteņaugs, kura dzimtene ir Vidusjūras Eiropa. Vēlā pavasarī un vasarā tas veido mazas zvaigžņveidīgas ziediņas dziļi melnas līdz tumši violetas krāsas toņos. Ziemeļamerikā tas ir ārkārtīgi invazīvs — veido biezus audzes, kas izspiež vietējo veģetāciju. Visas auga daļas ir stipri indīgas.
Smaržīgā vijolīte
Viola
Smaržīgā vijolīte (Viola) ir zems, ložņājošs daudzgadīgs augs, kas tiek augsti vērtēts sirdsveida lapu un mazo, ļoti smaržīgo ziedu dēļ purpursarkanos, zilos vai baltos toņos, kas uzplaukst agrā pavasarī. Tā ir dzimusi Eiropā un mērenajā Āzijā, veido kompaktas rozetes, kas lēnām izplatās ar stīgām, padarot to par lielisku izvēli ēnainām dobēm, pameža dārziem un podiem. Ziedi un lapas ir ēdami un kopš seniem laikiem tiek izmantoti parfimērijā, konditorejā un tautas medicīnā.
Tīruma vijolīte
Viola arvensis
Viola arvensis jeb tīruma vijolīte ir zema auguma viengadīgs vai divgadīgs savvaļas augs, kura dzimtene ir Eiropa, Rietumāzija un Ziemeļāfrika. Tā veido karotes formas lapu rozeti ar strupi zobainām malām un ražo mazus ziedus ar piecām ziedlapiņām, kas parasti ir krēmbaltas vai gaiši dzeltenas ar violetiem plankumiem uz apakšējās ziedlapiņas, lai gan krāsa var atšķirties. Plaši naturalizējusies, tā plaukst apstrādātās augsnēs, pļavās un tīrumos, ziedot no agra pavasara līdz rudenim.
Smaržīgā vijolīte
Viola odorata
Smaržīgā vijolīte ir zema, izturīga daudzgadīga lakstaugs, kas dabiski sastopams Eiropā un Rietumāzijā. Tā ir novērtēta ar saviem saldi smaržīgajiem purpursarkanajiem vai baltajiem ziediem un sirdsveida lapām. Tā izplatās ar stoloniem, veidojot blīvu ziedošu paklāju, padarot to par populāru zemes segumu ēnainām apmalēm un meža dārziem.
Parastais zilais vijolīte
Viola sororia
Viola sororia, plaši pazīstama kā parastais zilais vijolīte vai meža vijolīte, ir Ziemeļamerikas vietējs daudzgadīgs lakstaugs, kas tiek augstu novērtēts par saviem šarmantajiem zilganzilajiem pavasara ziediem. Tā labi aug mitrās, ēnainas meža malās, pļavās un dabiskās dārzos. Izturīga no 3a līdz 7b zonai, tā brīvi vairojas ar sēklām un izplatās ar sakneņiem, padarot to par lielisku zemu kopšanu prasošu augsnes segu ēnainās vietās.
Meža Atraitnīte
Viola tricolor
Meža Atraitnīte (Viola tricolor) ir neliels lakstaugs, kas ir dzimtenis Eiropā un Rietumāzijā un tiek uzskatīts par mūsdienu kultivēto atraitnīšu savvaļas senctēvu. Tā veido burvīgus trīskrāsainus ziedus violetu, dzeltenu un baltu toņu kombinācijā, ziedot no ziemas līdz vasarai.
Atraitnīte
Viola x wittrockiana
Viola x wittrockiana, plaši pazīstama kā atraitnīte, ir hibrīdaugs, kas izveidots no Eiropas savvaļas vijolītēm. Tā ir viena no mīļākajām vēsā sezona dobju puķēm — atraitnītes ražo dzīvespriecīgus, samtainus ziedus ar raksturīgiem "sejai līdzīgiem" rakstiem plašā krāsu gammā. Tās lieliski aug vēsās temperatūrās un parasti tiek stādītas pavasara un rudens dārzos.
Vītolu vitekss
Vitex
Vitekss ir aromātisku, sauli mīlošu krūmu un nelielu koku ģints, kas vislabāk pazīstama no kultivētā vītolu viteksa (Vitex agnus-castus). Šie lapu koki un krūmi izaug aptuveni 3-6 m augsti un vasarā veido iespaidīgas, smaržīgas purpura, zilas, rozā vai baltas ziedu vārpas virs plaukstveida, pelēkzaļām lapām.
Šķīstības koks
Vitex agnus-castus
Vitex agnus-castus, plaši pazīstams kā šķīstības koks vai mūku pipari, ir lapu krītošs Vidusjūras reģiona krūms Lamiaceae dzimtā. Visā vasarā un rudenī tas nes smaržīgus lavandas zilās krāsas ziedu vārpas, kas piesaista tauriņus un apputeksnētājus. Ārkārtīgi izturīgs pret sausumu un viegli pielāgojams, ar gadsimtiem ilgu vēsturi kā ārstniecības augs.
Puriri
Vitex lucens
Puriri (Vitex lucens) ir majestātisks mūžzaļš koks, kas ir endēmisks Jaunzēlandes ziemeļu daļai. Tas var sasniegt līdz 20 metriem augstumā ar plašu, izpletu lapotni, spīdīgām palmveida lapām un cauruļveida rozā līdz sarkanas krāsas ziediem, kas zied visu gadu. Tas ir viens no Jaunzēlandes ikoniskākajiem vietējiem kokiem, kas nodrošina būtisku barību un dzīvotni vietējiem putniem, piemēram, kererū (vietējam baložu dzimtas putnam).
Krastmalas vīnkoks
Vitis riparia
Vitis riparia, ko parasti dēvē par krastmalas vīnkoku vai salnas vīnkoku, ir spēcīgi augošs vasarzaļš vīnkoku dzimtas kāpjošs krūms, kura dzimtene ir Ziemeļamerika, sākot no Kanādas līdz ASV centrālajai daļai. Tas plaukst upju krastos, mežmalās un akmeņainās nogāzēs, kāpjot kokos un konstrukcijās augstumā, kas pārsniedz 20 metrus. Rudenī tā sirdsveida daivainās lapas kļūst zeltaini dzeltenas, savukārt mazo, tumši zilo ogu ķekari, kas kļūst saldāki pēc pirmās salnas, nodrošina būtisku barību savvaļas dzīvniekiem un tiek izmantoti sulu, želeju un vīna gatavošanai.
Caurulveida rudzupuķe
Volutaria tubuliflora
Caurulveida rudzupuķe (Volutaria tubuliflora) ir viengadīgs lakstaugs Asteraceae dzimtā, kas dabīgi aug Ziemeļāfrikā un Vidusjūras baseinā. To atpazīst pēc rozīgi violetajiem caurulveida ziediem un dziļi sadalītajām, apmatotajām lapām. Augs labi attīstās smilšainās, sausās līdz pustuksneša vidēs. Kalifornijā (ASV) tas uzskatāms par invazīvu sugu, kas apdraud vietējās tuksneša ekosistēmas, jo viens augs var saražot līdz 2500 sēklu.
Vrīzeja
Vriesea
Vrīzeja ir ģints ar aptuveni 250 epifītisko bromeliju sugām, kas ir dzimtās Amerikā, īpaši Centrālajā un Dienvidamerikā. Tās veido tvertnes formas rozetes ar garām, bieži dekoratīvi svītrainām vai raibu zīmējumu lapām. Dramatiskie, plakanās ziedkopas izstaro spilgtas sēpālas sarkanos, dzeltenos, oranžos un rozā toņos, kas saglabājas vairākas nedēļas.
Omāru Knaibles Bromeliāde
Vriesea carinata
Vriesea carinata, plaši pazīstama kā Omāru Knaibles Bromeliāde vai Krāsotā Spalva, ir epifītiska bromeliāde, kuras dzimtene ir Brazīlijas Atlantijas mežs. Tā tiek augstu novērtēta par saviem iespaidīgajiem sarkanajiem un dzeltenajiem ziedu lapiņu braktejiem, kas atgādina omāra knaibles. Kompakts, viegli kopjams augs, kas lieliski piemērots iekštelpu tropiskām vietām.
Hieroglifu vrīzija
Vriesea hieroglyphica
Rozetes tipa bromēlija ar raksturīgām, joslainām zaļām lapām, kurām ir tumšs šķērssvītrojums un atliekti gali, kas atgādina hieroglifu rakstus. Veido zarotus dzeltenus, krēmkrāsas vai baltus ziedus uz gariem ziedkātiem. Endēmiska Brazīlijas dienvidaustrumiem, kur tā plaukst mitros apstākļos koku pavēnī.
Trīslapu valdstēinija
Waldsteinia ternata
Trīslapu valdstēinija (Waldsteinia ternata) ir zema auguma, daļēji mūžzaļš daudzgadīgs segaugs no rožu dzimtas (Rosaceae). Tā ir cēlusies no Centrāleiropas līdz Sibīrijai un Japānai. Trīsdaļīgās, tumši zaļās lapas veido blīvu paklāju, kas efektīvi nosedz zemi visu veģetācijas periodu. Lapojums paliek zaļš zem sniega un pavasarī ātri atjaunojas. Maijā augs uzzied dzelteniem ziediem, kas atgādina zemeņu ziedus. Trīslapu valdstēinija ir ļoti viegli kopjama un lieliski piemērota kā segaugs daļēji ēnainam dārzam.
Diegu vašingtonija
Washingtonia filifera
Washingtonia filifera jeb diegu vašingtonija (saukta arī par Kalifornijas vēdekļpalmu vai tuksneša palmu) ir spēcīga, vienstumbra palma, kuras dzimtene ir ASV dienvidrietumu tuksnešu oāzes. Tā ir vienīgā palmu suga, kas ir vietējā Ziemeļamerikas rietumos, un tā veido blīvas audzes pie dabiskiem avotiem Mohaves un Kolorādo tuksnešos. Pieaugušiem eksemplāriem izveidojas biezs, šķiedrains un pelēcīgs stumbrs, ko vainago lielas vēdekļveida lapas (palmatas), kuru diametrs var sasniegt 1,5–2 m. Katrai lapai malās ir saritinājušies pavedieni, kas devuši sugas nosaukumu "filifera" (pavedienus nesoša). Neapgrieztiem kokiem ap stumbru parasti saglabājas nokaltušu lapu "svārki", tādēļ to mēdz dēvēt arī par "svārku palmu".
Meksikāņu vēdekļpalmа
Washingtonia robusta
Washingtonia robusta, plaši pazīstama kā Meksikāņu vēdekļpalma jeb Debesskrāpis, ir ātri augoša palma, kas ir dzimtā Bajas Kalifornijā un Sonoras štatā, Meksikā. Augsti novērtēta par savu slaido, augsto stumbru un lielajām vēdekļveida lapām, tā var sasniegt līdz 30 metriem augstumā un ir plaši stādīta gar bulvāriem, parkos un silta klimata dārzos visā pasaulē.
Krāšņā veigela
Weigela florida
Krāšņā veigela (Weigela florida) ir vasarzaļš ziedošs krūms, kura dzimtene ir Ziemeļķīna un Koreja. Tā ir iecienīta bagātīgo, trompetveida ziedu dēļ rozā, sarkanos un baltos toņos, kas parādās vēlā pavasarī un vasaras sākumā, padarot to par populāru izvēli dārza apmalēm un pamatu stādījumiem. Tās lokveida zari veido elegantu siluetu, un mūsdienu šķirnes piedāvā plašu lapotnes krāsu klāstu – no tumši bordo līdz raibām krēmkrāsas lapām.
Piekrastes Rozmarīns
Westringia fruticosa
Westringia fruticosa, plaši pazīstama kā Piekrastes Rozmarīns, ir izturīgs mūžzaļš krūms, kas dzimtenis Austrālijas dienvidaustrumu piekrastes rajonos. Neskatoties uz savu nosaukumu un rozmarīnam līdzīgo lapotni, tas nav radniecīgs īstajam rozmarīnam, bet pieder piparmētru dzimtai (Lamiaceae). Tas gandrīz visu gadu ražo daudzas mazas baltas līdz lavandas krāsas ziediņus, padarot to par populāru dekoratīvu krūmu Austrālijas un Vidusjūras stila dārzos.
Dzeloņainais dadzis
Xanthium
Xanthium ir viengadīgu lakstaugu nezāļu ģints Asteraceae dzimtā, kas ir dzimtā Amerikā un Austrumāzijā. Tā ir vislabāk pazīstama ar saviem dzeloņainajiem augļiem-dadzīšiem, kas pieķeras apģērbam un dzīvnieku kažokam, tādējādi veicinot sēklu izplatīšanos. Augi aug traucētās augsnēs, ceļmalās un atklātos laukos, sasniedzot līdz 120 cm augstumu.
Dzelonainā ksaute
Xanthium spinosum
Dzelonainā ksaute (Xanthium spinosum) ir invazīvs viengadīgs kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) lakstaugs, kura dzimtene ir Dienvidamerika. Tam raksturīgi gari, dzeltenīgi dzeloņi lapu žāklēs un dzeloņaini augļi, kas viegli pieķeras dzīvnieku vilnai un apģērbam. Tā tiek uzskatīta par nezāli daudzās lauksaimniecības kultūrās un ir ļoti toksiska gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.
Raupjais dzeloņvācelītis
Xanthium strumarium
Xanthium strumarium, pazīstams kā raupjais dzeloņvācelītis, ir viengadīgs lakstaugs no Asteraceae dzimtas. Tā ir kosmopolītiska invazīva suga, kas sastopama visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, un labi aug traucētos augsnēs, palienēs, ceļmalās un lauksaimniecības laukos. Augs vislabāk pazīstams ar savām cietajām, dzeloņainajām vācelēm, kas pieķeras dzīvnieku kažokam un apģērbam — šī īpašība iedvesmoja velkro izgudrošanu. Augs ir ļoti toksisks, īpaši dīgstu un dīgļlapu stadijā, kurā tas satur karboksiatraktilozīdu — diterpenoīdu glikozīdu, kas ir nāvējošs lopkopības dzīvniekiem un potenciāli bīstams arī cilvēkiem.
Parastā ksanforija
Xanthoria parietina
Xanthoria parietina, plašāk pazīstama kā parastā ksanforija, ir ļoti izturīga ķērpju suga, kas bieži redzama uz akmeņiem, sienām un koku mizas. Tās raksturīgo koši dzelteno vai oranžo krāsu piešķir pigments parietīns, kas aizsargā šūnas no spēcīga UV starojuma. Šī suga dzīvo simbiozē: tās ķermeni veido sēne un aļģe. Tā ir lielisks bioindikators, jo labi panes ar slāpekli bagātu vidi, taču ir jutīga pret noteiktiem gaisa piesārņojuma veidiem.
Bultu Lapu Ziloņauss
Xanthosoma sagittifolium
Xanthosoma sagittifolium, plaši pazīstama kā Bultu Lapu Ziloņauss, ir sulīgs tropiskais augs ar lielām sirds vai bultas formas lapām. Dzimtene ir Centrālamerika un Dienvidamerika, un to plaši kultivē gan dekoratīviem nolūkiem, gan kulinārijā dažādos reģionos. Tā lapas var sasniegt iespaidīgu izmēru, radot džungļiem līdzīgu izskatu dārzos vai labi apgaismotās telpās.
Sudraba monētu augs
Xerosicyos danguyi
Madagaskaras izcelsmes kāpelējošs sukulents, kas pieder ķirbju (Cucurbitaceae) dzimtai. Tā gaļīgās, apaļās un pelēkzaļās lapas atgādina sudraba monētas, no kā arī cēlies tā tautas nosaukums. Tas aug kā vīteņaugs ar tieviem, koksnainiem stumbriem, kas var sasniegt vairāku metru garumu, padarot to ideāli piemērotu audzēšanai iekaramos podos vai uz režģiem gaišās iekštelpās.
Japānas jaunija
Youngia japonica
Japānas jaunija (Youngia japonica) ir viengadīgs vai divgadīgs kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) lakstaugs, kura dzimtene ir Austrumāzija (Japāna, Koreja un Ķīna). Mūsdienās tā ir naturalizējusies daudzos tropu un subtropu reģionos visā pasaulē, tostarp Brazīlijā. Augs veido bazālo rozeti ar otrādi lancetiskām un robotām lapām, no kurām izaug sazaroti stublāji ar maziem, dzelteniem ziedu kurvīšiem. Tas ir izturīgs un ātraudzīgs augs, kas bieži sastopams dārzos, dobēs, stādaudzētavās un ietvju plaisās, un daudzās valstīs tiek uzskatīts par invazīvu sugu. Tā jaunās lapas ir ēdamas, un suga tiek tradicionāli izmantota Āzijas tautas medicīnā.
Juka
Yucca
Juka ir ģints ar aptuveni 40–50 daudzgadīgu krūmu un koku sugām Asparagaceae dzimtā, kas dabā aug Amerikas karstajās, sausajās teritorijās, tostarp Meksikā, ASV dienvidrietumos un Karību jūras reģionā. Jukas ir pazīstamas ar savām dramatiskajām zobenveidīgajām lapām un augstajām baltajiem ziedu vārpām, un tās ir vienas no ikoniskākajām tuksneša un dārza augiem pasaulē. Populārās telpaugiem piemērotās sugas ir Yucca elephantipes (bezmugurkaulīšu juka) un Y. gigantea; brīvā dabā Y. filamentosa un Y. aloifolia labi aug dārza apstādījumos.
Spāņu Bajonete
Yucca aloifolia
Yucca aloifolia, plaši pazīstama kā Spāņu Bajonete, ir iespaidīgs mūžzaļš krūms vai neliels koks, kas dabiskā vidē aug ASV dienvidaustrumos, Meksikā un Karību jūras reģionā. Tai raksturīgas stingras, zobenim līdzīgas lapas ar asiem galiem, kas veido izteiksmīgu rozeti uz koksnainas stumbra. Vasarā tā izlaiž garus ziedkātus ar krēmkrāsas, zvaniņveida ziediem, kas pievilina apputeksnētājus. Tās dramatiskā arhitektoniskā forma padara to par populāru izvēli kseriskajiem dārziem, piekrastes ainavu iekārtojumam un kā dabisku drošības barjeru.
Bezsmaiļu juka
Yucca elephantipes
Bezsmaiļu juka (Yucca elephantipes) ir iespaidīgs dekoratīvs augs no Asparagaceae dzimtas, kas ir dzimtenis Meksikā un Centrālamerikā. Tā ir pazīstama ar savu biezo stumbra pamatni, kas atgādina zilonkāju, un ir ārkārtīgi izturīga un viegli kopjama. Āra apstākļos tā var sasniegt 10 metrus, bet telpās parasti aug 2–4 metru augstumā.
Ādama Adata
Yucca filamentosa
Yucca filamentosa, plaši pazīstama kā Ādama Adata, ir iespaidīgs mūžzaļš daudzgadīgs augs, kas savvaļā aug ASV dienvidaustrumos. Tā veido izteiksmīgas arhitektoniskas rozetes no stingrām, zobena formas lapām, kuru malas rotā raksturīgi cirtaini balti pavedeni. Vēlā pavasarī un vasaras sākumā augs izsvied dramatiskas, garas vārpu ar krēmbaltu, zvaniņveida ziediem, kas piesaista apputeksnētājus — jukas kodes un kolibri. Ārkārtīgi izturīga pret sausumu un salām (līdz 4. zonai), tā labi aug pilnā saulē un labi drenētā augsnē, kas padara to ideālu kserizodārciem, piekrastes dārziem un akmens dārziem.
Vājlapu Juka
Yucca flaccida
Yucca flaccida, plaši pazīstama kā Vājlapu Juka vai Ādama Adata, ir izturīgs mūžzaļš krūms, kas dabā aug ASV austrumos. Tā veido iespaidīgu bazālu rozeti ar garām, zobenveidīgām lapām, kuru gali raksturīgi noliecas vai nokarenas — tieši tas ir tās populārā nosaukuma izcelsmes avots. Vasarā izaug augsti, krēmbalti ziedu smaili, padarot šo augu par izcilu dekoratīvo elementu sausos dārzos un ainavās.
Bezstiegru Juka
Yucca gigantea
Yucca gigantea, plaši pazīstama kā Bezstiegru Juka vai Milzu Juka, ir iespaidīgs liela stumbra koks, kas dzimtenis Centrālamerikas valstīs (Meksikā, Gvatemalā, Belizē, Hondurasā). Atšķirībā no lielākās daļas juku sugu, tās lapām ir mīkstas, elastīgas galotnītes, padarot augu drošāku apiešanās laikā. Telpās audzēts, tas veido iespaidīgu arhitektonisku uzmanības centru ar garu, izliektu zaļo lapu rozetēm uz bieziem, skulpturāliem stumbriem. Siltā klimatā āra apstākļos augs var sasniegt 9 m vai vairāk un vasarā veido augstas skarenes ar krēmbaltu zvaniņveida ziediem. To novērtē par izturību pret sausumu, nelielām kopšanas prasībām un drosmīgu tropisko izskatu.
Viegla kopšana ar Viegls kopšanu
Mūsu 2249 viegls viegla kopšana izlase apvieno šīs kategorijas īpašības ar samazinātām kopšanas prasībām. Lieliski iesācējiem, kas mīl šo kategoriju.
Kāpēc izvēlēties Viegls Viegla kopšana?
Apvienojot viegla kopšana skaistumu ar viegls grūtības pakāpi, varat baudīt šo kategoriju bez pārmērīgām kopšanas raizēm. Katrs augs izvēlēts, lai piedāvātu labākās kategorijas īpašības jūsu meklētajā kopšanas līmenī.