102 Vidējs Lapu augi | 2026 ceļvedis - 2. lapa
Atrodiet 102 vidējs lapu augi. Pilnīgs ceļvedis jūsu dārzam.
102 Lapu augi ar vidējs līmeni
Rāda 37–72 no 102
Dzeltenā kalateja
Calathea crotalifera
Calathea crotalifera, pazīstama kā dzeltenā kalateja, ir daudzgadīgs sakneņu lakstaugs no Marantu (Marantaceae) dzimtas, kura dzimtene ir Centrālamerikas un Dienvidamerikas ziemeļu daļas mitrie tropu meži. To audzē tās lielo, koši zaļo lapu un dzelteno vārpveida ziedkopu dēļ, kas atgādina klaburčūskas astes galu.
Čūskādas augs
Calathea lancifolia
Calathea lancifolia, plaši pazīstama kā čūskādas augs, ir tropu augs, kas dabā aug Brazīlijas lietus mežos. Tā iegarenās lapas rotā tumši zaļš raksts ar gaišākiem zaļiem plankumiem, kas atgādina čūskas zvīņu zīmējumu, savukārt lapu apakšpuse ir sarkanīgi violeta. Marantaceae dzimtas pārstāvis ir pazīstams ar niktinastisko lapu kustību — naktī lapas salocās kopā kā rokas lūgšanā.
Cigāru augs
Calathea lutea
Calathea lutea, plaši pazīstama kā cigāru augs vai Kubas cigāru kalāteja, ir liela neotropiskā Marantaceae dzimtas auga suga, kas dzimtene ir tropiskajā Amerikā. Tā ir viena no augstākajām kalātejām ar platām, aikstes formas lapām, kas var sasniegt līdz pat 1 metru garumā, ar raksturīgu vaskotu, sudraba pelēku apakšpusi. To plaši izmanto tropiskajā ainavu veidošanā, un tradicionāli dažos reģionos tās lapas tiek izmantotas cigāru aptīšanai.
Rozā Gleznainā Kalāteja
Calathea roseopicta
Calathea roseopicta ir daudzgadīgs rizomatozs lakstaugs, kas dzimtenis Brazīlijas un Dienvidamerikas tropu lietusmežiem. Tā pieder Marantaceae dzimtai un tiek apbrīnota par savām ovālajām tumši zaļajām lapām ar rozā un sudrabaini zaļiem rakstiem, kā arī violetu apakšpusi. Pazīstama kā "lūgšanu augs", jo tās lapas naktī salokās kā lūdzošas rokas.
Zebras augs
Calathea zebrina
Calathea zebrina ir tropu augs, kura dzimtene ir Brazīlija un kurš pieder Marantaceae dzimtai. Tā samtainajām lapām raksturīgas gaiši zaļas zebras svītras uz tumši zaļa fona, savukārt lapu apakšpuse ir sarkanīgi violeta. Augs ir pazīstams ar niktinastiskām kustībām — lapas krēslā salocās augšup it kā lūgšanā.
Purva kalija
Calla palustris
Calla palustris, plaši pazīstama kā purva kalija vai meža kalla, ir ūdensaugu daudzgadīgs augs Araceae dzimtā. Dzimtene — Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu mērenais josls; aug ezeru, purvu un mitrāju malās. Pavasarī un vasarā veido elegantus baltus spatas ziedus. Visa auga daļas satur kalcija oksalāta kristālus un ir toksiskas, ja tiek norītas.
Taro
Colocasia
Kolokāzijas (Colocasia) ir lielu tropu daudzgadīgo augu ģints, kuras dzimtene ir Dienvidaustrumāzija. Tās audzē visā pasaulē gan kā krāšņus dekoratīvos lapu augus, gan, ēdamās kolokāzijas (Colocasia esculenta jeb taro) gadījumā, kā vienu no senākajiem cilvēces kultivētajiem pārtikas augiem. To platās, sirdsveida vai bultveida lapas aug uz gariem kātiem no pazemes bumbuļsīpola, kā dēļ tās tautā dēvē par "ziloņausīm". Visas neapstrādāta auga daļas satur kalcija oksalāta kristālus, kas kairina ādu un muti, tāpēc bumbuļsīpoli un lapas pirms lietošanas uzturā vienmēr ir rūpīgi jānovāra vai jāizcep.
Taro
Colocasia esculenta
Colocasia esculenta, plaši pazīstama kā taro vai ziloņauss, ir tropu daudzgadīgs augs, ko augstu vērtē par dramatiskajām sirdsveidīgajām lapām, kas var sasniegt pat 60 cm garumu. Dzimis Dienvidaustrumāzijā, tas ir viens no senākajiem kultivētajiem augiem pasaulē, ko audzē gan kā dekoratīvu lapu augu, gan kā pārtikas kultūru ēdamu bumbuļsakņu dēļ. Augs veido lielas, samtaini zaļas lapas uz gariem sulīgiem kātiem, radot bagātīgu tropisko izskatu.
Ktenante
Ctenanthe
Ktenante ir aptuveni 15 mūžzaļo daudzgadīgo sugu ģints marantu dzimtā (Marantaceae), ko audzē to krāšņi rakstaino, divkrāsaino lapu dēļ, kuras naktīs salokās uz augšu ritmiskā kustībā, ko sauc par niktinastiju. Šie krūmveidīgie, cerus veidojošie augi, kuru dzimtene ir Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskie lietus meži, saglabājas kompakti, taču var izplesties plašumā, kļūstot par iespaidīgu akcentu mājokļa ēnainajos un mitrajos stūros.
Bērla-Marksa ktenante
Ctenanthe burle-marxii
Ctenanthe burle-marxii, tautā pazīstama kā Bērla-Marksa ktenante vai zivs asakas lūgšanu augs, ir daudzgadīgs tropu lakstaugs, kura dzimtene ir Brazīlijas mitrie meži. Pieder pie marantu (Marantaceae) dzimtas, izceļas ar savām ovālajām, pelēcīgi zaļajām lapām ar tumši zaļu 'zivs asakas' rakstu augšpusē un intensīvi bordo vai purpursarkanu apakšpusi. Tāpat kā visām marantām, tai piemīt ieradums vakarā salocīt lapas — kustība, ko sauc par niktinastiju — it kā tās būtu saliktas lūgšanā, padarot to par aizraujošu augu novērošanai. Tā sasniedz aptuveni 40 cm augstumu un ir ideāli piemērota iekštelpām ar labu mitruma līmeni, turklāt tā nav toksiska cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
Pelēkā Zvaigzne
Ctenanthe setosa
Ctenanthe setosa, plaši pazīstama kā Pelēkā Zvaigzne vai Nekad-Nekad Augs, ir tropisks augs no Brazīlijas, kas pieder Marantaceae dzimtai. To novērtē par iespaidīgajām iegarenajām lapām ar sudrabaini pelēkiem un tumši zaļiem svītrainiem rakstiem un dziļi violetām apakšpusēm. Tāpat kā citi lūgšanu augi, tam piemīt niktinastitāte — lapas nakts laikā maigi salocās uz augšu un no rīta atkal atveras, it kā lūgšanā.
Bovmaņa dīfenbahija
Dieffenbachia bowmannii
Dieffenbachia bowmannii ir viena no lielākajām sugām šajā ģintī, kuras dzimtene ir Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskie reģioni. Tās iespaidīgās lapas var sasniegt pat 60 cm garumu, izceļoties ar unikāliem tumši zaļiem rakstiem un gaiši zaļiem līdz krēmbaltiem plankumiem, padarot to par satriecošu telpaugu jebkurā interjerā.
Pūķu Lilija
Dracunculus vulgaris
Dracunculus vulgaris, plaši pazīstama kā Pūķu Lilija vai Vudū Lilija, ir iespaidīgs sīpolaugs, kas dabā sastopams Balkānu pussalā un Vidusjūras austrumu daļā. Tās purpursarkanā raibumiem rotātie stublāji nes dramatiskas tumši bordo krāsas spatu līdz pat 50 cm garumā, kas ieskauj gandrīz melnu spadiku. Ziedēšanas laikā augs izdala spēcīgu sapuvušas gaļas smaržu, tādējādi piesaistot apputeksnētājus — mušas un vaboļu. Visi auga daļas satur kalcija oksalāta kristālus un ir toksiskas cilvēkiem, kaķiem un suņiem.
Englera Viltus Arums
Englerarum hypnosum
Englerarum hypnosum ir reta monotipiska tropiskā aroīdu augu suga, kas ir dzimtā Dienvidrietumu Ķīnas, Laosas un Taizemēs kaļķakmens karsta mežos. Iepriekš klasificēta Alocasia ģintī, tā pēc molekulārfīloģenētiskiem pētījumiem tika nodalīta savā ģintī Englerarum. Tā aug kā litofīts uz mitrām kaļķakmens klintīm 800–1000 m augstumā virs jūras līmeņa, izplatoties ar sakneņiem un veidojot kolonijas. Tās lielie, dziļzaļie lapas ar sudrabaini zaļu rakstu padara to par iespaidīgu dekoratīvu istabas augu.
Fredija Kalāteja
Goeppertia concinna
Fredija Kalāteja (Goeppertia concinna) ir iespaidīgs tropu telpaugs no Brazīlijas, kas pieder Marantaceae dzimtai. To augstu vērtē par izteiksmīgo svītroto lapojumu — gaišzaļas svītras uz tumši zaļām lapām —, kas atgādina leoparda rakstu. Populāra izvēle, lai telpās ienāktu sulīga, tropiska noskaņa.
Mūžīgā liesma
Goeppertia crocata
Mūžīgā liesma (Goeppertia crocata) ir Marantaceae dzimtas sakneņu lakstaugs, kura dzimtene ir Brazīlijas tropu meži (Baija un Espiritu Santu). To audzē tās spīdīgo, tumši zaļo lapu un galvenokārt koši oranžo ziedkopu dēļ, kas atgādina mazas liesmiņas un saglabājas dekoratīvas no vairākām nedēļām līdz pat mēnešiem.
Vittata kalateja
Goeppertia elliptica
Goeppertia elliptica, tautā saukta par Vittata kalateju, ir tropu lapu augs no Marantu (Marantaceae) dzimtas, kura dzimtene ir Dienvidamerikas mitrie meži, tostarp Brazīlija, Kolumbija, Franču Gviāna, Gviāna, Surinama un Venecuēla. Tās tumši zaļajām, eliptiskajām lapām ir neregulāras svītras gaiši zaļos līdz krēmkrāsas toņos, kas stiepjas no centrālās dzīslas, radot ar roku apgleznotu efektu, ko augstu vērtē kolekcionāri. Tāpat kā visas Marantu dzimtas pārstāves, tā ir lūgšanu augs: lapas vakarā paceļas un aizveras, bet rītausmā atkal atveras, reaģējot uz gaismas ciklu.
Joslotā kalateja
Goeppertia fasciata
Goeppertia fasciata (sin. Calathea fasciata) ir sakneņu lakstaugs, kura dzimtene ir Brazīlijas ziemeļaustrumu mitrie tropu meži. Tās apaļajām, ādainajām lapām ir raksturīgas pamīšus izvietotas tumši zaļas un gaiši zaļas joslas, kas iziet no centrālās dzīslas, savukārt lapu apakšpuse ir purpursarkanā tonī. Tāpat kā citām marantu dzimtas (Marantaceae) sugām, tai piemīt niktinastija: naktīs lapas paceļas uz augšu un dienā atkal atveras, atgādinot lūgšanā saliktas rokas.
Čūskdancis
Goeppertia insignis
Goeppertia insignis, plaši pazīstama kā čūskdancis (agrāk Calathea lancifolia), ir tropu mūžzaļš daudzgadīgs augs, kas ir dzimtenis Brazīlijas Riodežaneiro štatam. Tam ir garas, viļņainas šķēpveida lapas gaišā zaļā krāsā ar mainīgiem tumši zaļiem elipsveida plankumiem augšpusē un izteiksmīgi violeta apakšpuse. Tāpat kā citi lūgšanu augi, tas vakarā saliek lapas uz augšu kustībā, ko sauc par niktinastiju.
Leoparda kalateja
Goeppertia leopardina
Leoparda kalateja (Goeppertia leopardina, syn. Calathea leopardina) is kompakts marantu dzimtas (Marantaceae) lapu augs, kas tiek augstu vērtēts tā spīdīgo, ovālo lapu dēļ, kuras gar dzīslām rotā tumši, leopardam līdzīgi plankumi. Tāpat kā citām kalatejām, tās lapas dienas laikā paceļas un naktī sakļaujas – šo kustību sauc par niktinastiju, tādēļ šī augu grupa ieguvusi iesauku "lūgšanu augi". Tas ir populārs telpaugs, kas plaukst spilgtā, izkliedētā gaismā un augstā gaisa mitrumā.
Kalateja 'Thai Beauty'
Goeppertia louisae
Goeppertia louisae, tautā pazīstama kā kalateja 'Thai Beauty', ir tropu augs, kura dzimtene ir Brazīlijas dienvidaustrumu mitrie meži. Tā pieder marantu (Marantaceae) dzimtai un priecē ar samtainām, tumši zaļām lapām, ko rotā gaiši zaļi vai krēmīgi dzelteni triepieni virspusē un violeta krāsa apakšpusē. Viena no tās aizraujošākajām īpašībām ir niktonastiskās kustības: lapas atveras rītausmā un aizveras krēslā, naktī radot klusu, dzirdamu skaņu.
Kalateja 'White Star'
Goeppertia majestica
Kalateja 'White Star' (Goeppertia majestica), kas agrāk tika klasificēta kā Calathea majestica vai Calathea ornata 'Majestica', ir tropu dekoratīvo lapu augs marantu (Marantaceae) dzimtā, cieši radniecīgs populārajiem lūgšanu augiem. Tās lielajām, ovālajām vai lancetveida lapām ir smalkas baltas vai krēmkrāsas svītras, kas iziet no centrālās dzīslas uz spīdīgi tumši zaļa fona, savukārt lapu apakšpuse ir izteikti purpursarkana — šis dramatiskais kontrasts ir devis augam nosaukumu 'baltā zvaigzne'. Augs ir cēlies no Dienvidamerikas mitrajiem tropu mežiem un ievēro Goeppertia ģintij raksturīgo diennakts ritmu, vakaros paceļot un sakļaujot lapas kustībā, ko sauc par niktinastiju, it kā lūgšanā. Tas ir ļoti populārs telpaugs pateicoties tā krāšņajai dekoratīvajai formai un tam, ka tas ir pilnīgi nekaitīgs kaķiem, suņiem un cilvēkiem, lai gan tas prasa rūpīgu uzmanību gaisa mitrumam, ūdens kvalitātei un temperatūras stabilitātei, lai lapas saglabātos veselīgas un to gali neapkaltu.
Apaļlapu Kalāteja
Goeppertia orbifolia
Goeppertia orbifolia, plaši pazīstama kā apaļlapu kalāteja un iepriekš klasificēta kā Calathea orbifolia, ir iespaidīgs tropiskais istabaugs no Marantaceae dzimtas, kas dabā aug Bolīvijas mežos. Tās lielās, noapaļotās lapas, kas rotātas ar izteiksmīgām sudrabaini zaļām svītrām, padara to par vienu no vismeklētākajiem iekštelpu augiem. Tāpat kā citi lūgšanu augi, tas naktī salocī lapas uz augšu kustībā, ko dēvē par niktinastu.
Raibā kalateja
Goeppertia picturata
Goeppertia picturata, plašāk pazīstama kā raibā kalateja, ir tropu augs, kura dzimtene ir Brazīlijas ziemeļi, un tas pieder marantu (Marantaceae) dzimtai. Tās lapas rotā sudrabainas svītras uz tumši zaļa fona ar purpursarkanu apakšpusi, padarot to par vienu no dekoratīvākajām šīs ģints sugām. Kā lūgšanu augs (niktinastija), tas vakarā aizver lapas un no rīta tās atkal atver.
Pūkainā Spalvu Kalāteja
Goeppertia rufibarba
Goeppertia rufibarba, plaši pazīstama kā Pūkainā Spalvu Kalāteja vai Samta Kalāteja, ir tropiskais telpaugs, kura dzimtene ir Brazīlija. To augstu vērtē par garām, viļņotām lapām ar spīdīgi zaļu augšējo virsmu un izteiktu purpursarkanu apakšpusi, kas klāta ar mīkstiem sarkanīgiem matiņiem. Kā Marantaceae dzimtas pārstāve tā ir viena no elegantākajām kalātejām audzēšanai telpās.
Kalateja 'Medallion'
Goeppertia veitchiana
Goeppertia veitchiana, tautā pazīstama kā kalateja 'Medallion', ir tropu augs, kura dzimtene ir Ekvadoras lietus meži. Tās lapas ir īsti mākslas darbi: lielas, apaļas un rotātas ar tumši un gaiši zaļiem rakstiem, savukārt lapu apakšpuse ir vīnsarkanā krāsā. Tāpat kā citi Marantaceae dzimtas lūgšanu augi, tā dienas laikā kustina lapas, reaģējot uz gaismu.
Samta kalateja
Goeppertia warszewiczii
Goeppertia warszewiczii, tautā pazīstama kā samta kalateja, ir iespaidīgs tropu telpaugs, kas dabiski sastopams Kostarikas un Nikaragvas mitro mežu pamežā. Novērtēts ar savām lielajām, samtaini tumši zaļajām lapām, ko rotā gaiši zaļš spalvveida centrālais vēnu raksts un dziļi purpursarkana apakšpuse, tas ir viens no lielākajiem un dramatiskākajiem lūgšanu augu (Marantaceae) dzimtas pārstāvjiem. Tāpat kā citas kalatejas, tās lapas naktī saliecas uz augšu niktinastiskā kustībā, kas tai devis iesauku 'lūgšanu augs'.
Zebras Augs
Goeppertia zebrina
Goeppertia zebrina, plaši pazīstama kā Zebras Augs vai Zebras Kalāteja, ir iespaidīgs tropu augs, kas dabā aug Brazīlijas dienvidaustrumu lietusmežos. Tas tiek augstu novērtēts par savām lielajām, samta lapām, kuras rotā mijas tumši un gaišzaļas svītras, kas atgādina zebras rakstu.
Žirafes Ceļgali
Gonatopus boivinii
Gonatopus boivinii, plaši pazīstams kā Žirafes Ceļgali, ir reta bumbuļveida aroidā augu suga, kas ir dzimtā Austrumāfrikā (Kenijā un Tanzānijā). Tā atšķirīgajam kātam raksturīgi uzpūsti, mezgloti posmstarpieni, kas atgādina žirafes mezglainuos ceļgalus, padarot to par vienu no vizuāli unikālākajiem telpaugiem. No plakanā bumbuļa izaug viens liels raibots lapa, kas sasniedz līdz 90 cm augstumu. Tas ir deciduozs augs, kas ziemā nonāk dormances stāvoklī un nomet lapu.
Lūgšanu augs (ģints)
Maranta
Maranta ir tropu augu ģints Marantaceae dzimtā, kas dabīgi aug tropu Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Vislabāk pazīstama ar sugu M. leuconeura (lūgšanu augs), ģints ir slavena ar savām iespaidīgajām rakstainajām lapām un aizraujošo niktinastisko kustību — lapas naktī salokās uz augšu.
Maranta
Maranta arundinacea
Maranta (Maranta arundinacea) ir daudzgadīgs, sakneņu tropu augs, kas dabiski sastopams Karību jūras reģionā, Centrālamerikā un Dienvidamerikas ziemeļos. To audzē gan kā dekoratīvu lapu augu, gan kā pārtikas kultūru. Tā cieti bagātie pazemes sakneņi tiek apstrādāti, lai iegūtu marantas cieti – smalku, viegli sagremojamu un bezglutēna cieti, ko izmanto kulinārijā. Augs veido ovālu, platu, spīdīgi vidēji zaļu lapu pudurus un pavasarī un vasarā ražo mazus baltus ziedus.
Lūgšanu Augs
Maranta leuconeura
Maranta leuconeura ir tropu augs, kas cēlies no Brazīlijas lietus mežiem, un tas tiek augstu novērtēts par savām dekoratīvajām lapām ar unikāliem krāsainiem dzīslojuma rakstiem. Tā izplatītais nosaukums "Lūgšanu Augs" cēlies no lapas niktinastiskās kustības — naktī lapas salocās augšup kā lūgšanā saliktas rokas, bet dienā atverias, lai uztvertu gaismu.
Lūgšanu puķe
Maranta leuconeura var. erythroneura
Sarkanā maranta (Maranta leuconeura var. erythroneura) ir viena no apbrīnotākajām Marantaceae dzimtas šķirnēm, kas cēlusies no Brazīlijas tropiskajiem mežiem. Tās ovālās, dziļi zaļās lapas ar spilgti sarkanām dzīslām un raksturīgu siļķu kaula rakstu padara to par īstu dzīvu dekoru. Segvārds "lūgšanu puķe" cēlies no lapu ikdienas kustības: tās atveras dienas laikā, lai uztvertu gaismu, un aizveras naktī, kā rokas, kas saliktas lūgšanā, fenomens, ko sauc par niktinastiju.
Trīskrāsu maranta
Maranta leuconeura var. kerchoveana
Mūžzaļš tropu daudzgadīgs augs, kura dzimtene ir Brazīlijas lietusmežu grīda, novērtēts ar ovālām, samtainām lapām ar tumšiem plankumiem, kas atgādina zaķa pēdas gar centrālo dzīslu. Tāpat kā visiem lūgšanu augiem, tā lapas naktī paceļas un aizveras, bet dienas laikā atkal atveras – šo uzvedību sauc par niktinastiju.
Sudrabotā monstera
Monstera siltepecana
Monstera siltepecana, ko parasti dēvē par sudraboto monsteru, ir ātri augošs vīteņaugs, kura dzimtene ir Meksikas dienvidi un Centrālamerika. Tās jaunās lapas ir mazas, lancetiskas un ar izteiktu rakstu — sudrabaini pelēkiem plankumiem starp tumši zaļām dzīslām, kas arī devis augam tā populāro nosaukumu. Augam nobriestot uz atbalsta konstrukcijas, pieaugušās lapas kļūst lielākas un tajās izveidojas monsterām raksturīgie caurumi (fenestrācijas), vienlaikus zaudējot sudraboto spīdumu. Tā pieder pie ārumu (kallu) dzimtas un ir viegli kopjams, dekoratīvs telpaugs, kas vienlīdz labi piemērots gan iekaramiem podiem (jaunības fāzē), gan audzēšanai pie sūnu mieta (pieaugušā fāzē).
Aninga
Montrichardia arborescens
Aninga (Montrichardia arborescens) ir daudzgadīgs Araceae dzimtas ūdens krūms, kura dzimtene ir mangrovju audzes, applūstošie meži un upju krasti tropiskajā Amerikā, no Karību jūras reģiona un Centrālamerikas līdz pat Brazīlijas Amazonei. Tā veido spēcīgus cerus ar stāviem kātiem līdz 3 m (dažkārt 7 m) augstumā, ko balsta gaisa saknes un dzeloņi starpmezglos, kā arī lielas bultveida lapas. Tās vālītes tipa ziedkopas ar gaiši zaļu seglapu ārpusi un baltu iekšpusi veido ēdamus augļus, un piekrastes kopienas šo augu tradicionāli izmanto medicīnā un uzturā.
Lapu augi ar Vidējs kopšanu
Mūsu 102 vidējs lapu augi izlase apvieno šīs kategorijas īpašības ar mērenām kopšanas prasībām. Ideāli tiem ar pamata pieredzi.
Kāpēc izvēlēties Vidējs Lapu augi?
Apvienojot lapu augi skaistumu ar vidējs grūtības pakāpi, varat baudīt šo kategoriju ar līdzsvarotu kopšanas apņemšanos. Katrs augs izvēlēts, lai piedāvātu labākās kategorijas īpašības jūsu meklētajā kopšanas līmenī.