1154 Vidēja sarežģītības augi | 2026 ceļvedis - 14. lapa
Atklājiet 1154 vidēja sarežģītības augi savam dārzam. Pilnīgs kopšanas ceļvedis.
1154 Vidēja sarežģītības augi
Rāda 469–504 no 1154
Madagaskaras Dārgakmens
Euphorbia leuconeura
Euphorbia leuconeura, plaši pazīstama kā Madagaskaras Dārgakmens, ir iespaidīgs pustauksnesis mājaugu stādīts augs, kas cēlies no Madagaskaras. Tam raksturīgs taisns, šķautņains stublājs ar pievilcīgām baltu dzīslu lapām, kas piešķir augam eksotisku izskatu. Kā Euphorbiaceae dzimtas pārstāvim tam ir toksiskas pienainas sulas, un tas spēj eksplozīvi izsēt savus sēkliņus vairākus metrus tālu — izcila pielāgošanās, kas pazīstama kā balohorija.
Daudzšķautņu eiforbija
Euphorbia polygona
Euphorbia polygona ir lēni augošs, kolonnveida sukulents, kura dzimtene ir Dienvidāfrika. Tam ir zilganzaļi līdz pelēcīgi riboti stublāji, ko klāj tumšu dzeloņu rindas; populārā forma 'Snowflake' ir klāta ar bālganu apsarmi. Vasarā gar ribām parādās mazi, purpursarkani ziedi. Tas ir skulpturāls un arhitektonisks augs gaišām vietām.
Poinsettija
Euphorbia pulcherrima
Euphorbia pulcherrima, plaši pazīstama kā poinsettija, ir tropu krūms, kas cēlies no Meksikas un Centrālamerikas. Tā ir slavena ar saviem spilgti krāsainajiem braktejiem, kas parādās ziemā, un ir kļuvusi par klasisku Ziemassvētku augu visā pasaulē. Siltā klimatā, stādīta āra apstākļos, tā var sasniegt pat 2 metru augstumu.
Asai palma
Euterpe oleracea
Asai palma ir daudzstumbru palma, kuras dzimtene ir Amazones baseina sezonāli applūstošie līdzenumi. Tās slaidie, elegantie stumbri var sasniegt 15 līdz 25 metru augstumu, un tos vainago aptuveni metru garas, lokveida plūksnainas lapas. Simtiem mazu, apaļu augļu ķekari nogatavojoties maina krāsu no zaļas uz tumši violeti melnu, sniedzot ar antioksidantiem bagāto asai mīkstumu, kas kļuvis slavens visā pasaulē.
Austrumu dižskābardis
Fagus orientalis
Fagus orientalis, plašāk pazīstams kā Austrumu dižskābardis, ir iespaidīgs, liels vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Kaukāza reģions, Turcijas ziemeļi un Irānas ziemeļi. Tas ir viens no iespaidīgākajiem platlapju kokiem savā dabiskajā areālā, sasniedzot 25–40 metru augstumu ar plašu, blīvu un noapaļotu vainagu. Tā gludā, sudrabaini pelēkā miza, sulīgi zaļais lapojums un košās rudens krāsas padara to par augstu novērtētu dekoratīvo un mežsaimniecības koku. Tas ir cieši radniecisks Eiropas dižskābardim (Fagus sylvatica), taču ir labāk pielāgojies karstākam un sausākam klimatam un pirmajos gados aug straujāk.
Parastais dižskābardis
Fagus sylvatica
Parastais dižskābardis ir liels un ilgmūžīgs vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Eiropa. Tas tiek augstu vērtēts gludās, pelēkās mizas, blīvā un spīdīgā lapojuma, kā arī rudenī raksturīgā iespaidīgā zeltaini vara krāsas krāsojuma dēļ. To plaši stāda kā solitāru koku, parkos un kā formētus dzīvžogus, jo tas labi pacieš spēcīgu apgriešanu un pēc apgriešanas ziemā saglabā sausās lapas.
Japānas farfūgija
Farfugium japonicum
Japānas farfūgija (Farfugium japonicum), pazīstama arī kā leopardu augs, ir kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) daudzgadīgs augs, kura dzimtene ir Japānas, Korejas, Ķīnas un Taivānas mitrie piekrastes reģioni un upju krasti. Šis pusmūžzaļais augs veido blīvu ceru ar lielām, apaļām vai nierveida lapām ar ādainu tekstūru, kas aug no pazemes sakneņa uz gariem, gaļīgiem kātiem. Šķirnei 'Aureomaculatum' lapas ir klātas ar uzkrītošiem dzelteniem plankumiem, kas atgādina leoparda kažoku, no kā arī cēlies auga nosaukums. Rudenī un ziemā tas veido augstus ziednešus ar dzeltenu, margrietiņām līdzīgu ziedu ķekariem. Dabiskajā vidē tas aug ēnā pie ūdenstilpēm, bet dārzos to izmanto kā dekoratīvu augu ēnainām vietām.
Murielas fargēzija
Fargesia murielae
Murielas fargēzija jeb lietussarga bambuss ir cerus veidojošs bambuss no Ķīnas kalnu mežiem, kas neveido pazemes dzinumus un tāpēc neizplešas nekontrolēti. Tam raksturīgi blīvi augoši, eleganti nolīkuši stiebri un smalkas, gaiši zaļas lapas, kas saglabājas zaļas visu gadu. Kā viena no ziemcietīgākajām bambusu sugām tā ilgstoši iztur temperatūru līdz aptuveni -20 °C un īslaicīgi pat ievērojami lielāku aukstumu. Tā zied tikai reizi dažos gadu desmitos retā, masveidīgā procesā (pēdējo reizi 1999. gadā) un galvenokārt tiek audzēta lapotnes, nevis ziedu dēļ. Pateicoties blīvajam, neinvazīvajam augšanas veidam, tā ir ļoti populāra kā dzīvžogs privātuma nodrošināšanai, augs podos vai solitārs pie dārza dīķa.
Feihoja
Feijoa sellowiana
Feihoja (Feijoa sellowiana, sinonīms Acca sellowiana) is Myrtaceae dzimtas mūžzaļš krūms vai neliels koks, kura dzimtene ir Brazīlijas dienvidu subtropu augstienes, Urugvaja, Paragvaja un Argentīna. Lapas ir ādainas, augšpusē tumši zaļas un spīdīgas, bet apakšpusē sudrabainas un tūbainas, piešķirot vainagam raksturīgu divkrāsu efektu. Vēlā pavasarī vai vasaras sākumā tā raisa krāšņus ziedus ar baltām, purpursārtām ziedlapiņām un gariem sarkaniem putekšņlapu kātiem ar dzelteniem putekšņiem: gan ziedlapiņas, gan augļi ir ēdami. Auglis ir zaļa, ovāla oga ar aromātisku mīkstumu, kuras garša atgādina ananasa un zemeņu krustojumu. Tas ir izturīgs augs, kas pēc ieaugšanas labi pacieš sausumu, sāļus vējus un īslaicīgas salnas, un Vidusjūras klimatā tiek plaši izmantots kā dekoratīvs dzīvžogs un augļaugs.
Zilā felīcija
Felicia amelloides
Felicia amelloides ir mūžzaļš daudzgadīgs (dažkārt divgadīgs) augs no Asteraceae dzimtas, kura dzimtene ir Dienvidāfrikas dienvidu piekraste, kur tas aug smilšainās kāpās un akmeņainās nogāzēs. Tas veido nelielu, krūmainu krūmu, kas sasniedz 50-100 cm augstumu, ar pretējām, ovālām lapām, kas ir raupjas pieskārienam to klājošās pūkas dēļ. No vēlā pavasara līdz rudenim tas ražo daudzus margrietiņām līdzīgus ziedkopas, aptuveni 3 cm platas, ar debeszilām mēlziedlapiņām un spilgti dzeltenu centru.
Logu augs
Fenestraria rhopalophylla
Fenestraria rhopalophylla, pazīstama kā logu augs vai bērnu pirkstiņi, ir sukulents no Aizoaceae dzimtas, kas cēlies no Namībijas un Dienvidāfrikas tuksnešiem. Tās cilindriskās, gaļīgās lapas aug blīvos puduros un tām ir caurspīdīgi gali jeb "logi", kas ļauj gaismai iekļūt iekšpusē, nodrošinot fotosintēzi, kamēr lielākā daļa lapas paliek aprakta smiltīs, lai pasargātu sevi no ekstremāla karstuma un dehidratācijas. Zied vasarā un rudenī ar maziem, baltiem vai dzelteniem ziediem, kas izskatās līdzīgi margrietiņām.
Loroko
Fernaldia pandurata
Loroko (Fernaldia pandurata) ir mūžzaļš vīteņaugs, kas pieder pie Apocynaceae dzimtas un ir cēlies no Centrālamerikas tropu apgabaliem, jo īpaši no Salvadoras, Gvatemalas un Hondurasas. Tas izceļas ar vijīgiem, pūkainiem stumbriem, kas vijas ap žogiem, lapenēm un tuvumā esošiem kokiem, kā arī ar zaļgani baltiem, smaržīgiem un ēdamiem ziedpumpuriem, kas ir ikoniski Salvadoras virtuves ingredienti, īpaši pupusas gatavošanā.
Raudošais fikuss
Ficus benjamina
Raudošais fikuss ir elegants tropiskais koks, kas dzimtene ir Dienvidaustrumāzija un Austrālija. Tas tiek augstu novērtēts par saviem graciozi nokarenajiem zariem un spīdīgajām, tumši zaļajām lapām. Dabā tas var sasniegt līdz 15 metru augstumu, taču kā telpaugs parasti aug 1–3 metru garumā. Tas ir Bangkokas, Taizemes, oficiālais koks. Fikuss ir pazīstams ar savu jutīgumu pret vides izmaiņām — tas var nomest lapas, ja tiek pārvietots, taču ar noturīgu kopšanu labi atveseļojas. Tas ir lielisks gaisa attīrītājs, kas efektīvi novērš formaldehīdu un citus piesārņotājus no telpas gaisa.
Benjamīna fikuss 'Variegata'
Ficus benjamina 'Variegata'
Raibais benjamīna fikuss ir Ficus benjamina dekoratīvs kultivārs, kas pazīstams ar zaļām lapām ar krēmbaltiem plankumiem un malām. Tas ir vidēja izmēra koks, kas dabiski sastopams Dienvidāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Austrālijā, un tiek plaši izmantots kā telpaugs tā elegantās formas un viegli nokareno zaru dēļ.
Alī fikuss
Ficus binnendijkii
Alī fikuss (Ficus binnendijkii) ir elegants mūžzaļš dekoratīvs kokaugs no zīdkoku dzimtas (Moraceae), kura dzimtene ir Dienvidaustrumāzija. Tam raksturīgas garas, šauras, ādainas lapas, kas atgādina vītolu un nokarājas no tieviem, lokaniem zariem. Tas aug lēni un telpās sasniedz līdz 300 cm augstumu ar aptuveni 150 cm platumu. Pateicoties stāvajam, slaidajam augumam, tas ir iecienīts kā soliteraugs telpu stūros un ir izturīgāks pret apstākļu svārstībām nekā citas fikusu sugas.
Parastā vīģe
Ficus carica
Parastā vīģe (Ficus carica) ir viens no senākajiem kultivētajiem augļu kokiem pasaulē, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions un Rietumāzija. Šis lapu koks, izturīgs pret sausumu, ražo saldas vīģes, kas tiek augstu vērtētas gan kulinārijas, gan tradicionālās medicīnas jomā. Tā dziļi daivotās lapas un sarucis pelēkais stumbrs piešķir dekoratīvu skaistumu visos gadalaikos.
Gumijkoks 'Tineke'
Ficus elastica 'Tineke'
Ficus elastica 'Tineke' ir iespaidīga klasiskā gumijkoka raiblapu šķirne, kas pieder zīdkoku (Moraceae) dzimtai. Tā lielajām, spīdīgajām un olveida lapām ir marmoram līdzīgs raksts ar tumši zaļiem, gaiši zaļiem un krēmbaltiem līdz sārtiem malu toņiem, padarot to par vienu no pieprasītākajiem raiblapu fikusu veidiem telpu dekorēšanai. Savā dabiskajā tropu areālā Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā mātes suga var izaugt par milzīgu koku, taču kā telpaugs 'Tineke' parasti sasniedz 1,5 līdz 3 metru augstumu. Tāpat kā citi fikusi, tas griezuma vai bojājuma vietā izdala pienainu lateksa sulu, kas ir nedaudz toksiska un var kairināt ādu, acis un gļotādu gan mājdzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tā kā raibajos audos ir mazāk hlorofila, 'Tineke' nepieciešams spilgtāks apgaismojums nekā parastajiem gumijkokiem, lai saglabātu košās krāsas un novērstu lapu kļūšanu pilnībā zaļām.
Liellapu fikuss
Ficus lutea
Ficus lutea, plaši pazīstams kā liellapu fikuss jeb Āfrikas vīģes koks, ir majestātisks vīģes koks, kas dabā sastopams tropiskajā un dienvidu Āfrikā. To izceļ ārkārtīgi lielās, spīdīgās lapas ar izteiktām dzeltenām dzīslām, kuru garums svārstās no 13 līdz 43 cm. Dabiskajā vidē tas var sasniegt 25 metru augstumu, un tā vainags var izplesties 30–45 metru platumā. Kā Moraceae dzimtas pārstāvis tas savvaļā spēj augt kā žņaudzējvīģe.
Alija fikuss
Ficus maclellandii
Ficus maclellandii, tautā pazīstams kā Alija fikuss vai šaurmaliu fikuss, ir mūžzaļš vīģes dzimtas koks, kura dzimtene ir Dienvidaustrumāzija, Indija un Dienvidķīna. Tā garās, šaurās un spīdīgās lapas atgādina banānkoka lapotni, piešķirot šķirnei 'Alii' elegantu un slaidu izskatu. Audzēts podos kā ievērojams telpaugs, tas veido blīvu, stāvu vainagu un pēc aklimatizācijas labi pielāgojas mājas apstākļiem.
Mortonas līča fikuss
Ficus macrophylla
Ficus macrophylla, pazīstams kā Mortonas līča fikuss vai Austrālijas banjans, ir majestātisks liels mūžzaļš koks, kas dzimtenis Austrālijas austrumu daļā. Piederot Moraceae dzimtai, savvaļā tas var sasniegt vairāk nekā 60 metru augstumu, ar iespaidīgām gaisa saknēm un plašu vainagu, kas var nosegt platību, kas līdzvērtīga vairākiem futbola laukumiem. Tas plaši tiek stādīts tropu un subtropu pilsētu parkos, publiskajos dārzos un bulvāros visā pasaulē. Kā telpaugs tas konteinerosaugs lēni un kalpo kā iespaidīgs arhitektonisks uzmanības centrs.
Ķīnas banjāns
Ficus microcarpa
Ficus microcarpa, plaši pazīstams kā Ķīnas banjāns vai Indijas laurs, ir liels mūžzaļš vīģes koks, kura dzimtene ir Dienvidāzija, Dienvidaustrumāzija un Austrālija. Tas ir slavens ar savām spīdīgajām tumši zaļajām lapām, raksturīgajām gaisā karājošajām saknēm un spēju veidot iespaidīgus vainagus. Siltā klimatā tas tiek plaši stādīts kā ielu koks un ir populārs bonsaja materiāls visā pasaulē. To bieži jauc ar Ficus retusa, taču Ficus microcarpa ir šobrīd pieņemtais zinātniskais nosaukums.
Amate
Ficus petiolaris
Ficus petiolaris jeb amate ir lapu koku vīģe, kas dabiski sastopama Baja California, Sonoras un uz dienvidiem līdz Oahakai, Meksikā, kanjonos un klinšainās nogāzēs. Savvaļā tā sasniedz 6-10 m augstumu, ar saknēm, kas pieķeras kailām klintīm, meklējot augsni, un uzbriest, veidojot uzkrītošu kaudeksu. Kultivētie eksemplāri tiek novērtēti to sirdsveida lapu ar rozā dzīslām dēļ un ir populāri kā bonsai un podu augi.
Svētais fikuss
Ficus religiosa
Ficus religiosa, kura dzimtene ir Indijas subkontinents un Indoķīna, ir liels, daļēji mūžzaļš zīdkoku dzimtas (Moraceae) vīģeskoks. Savvaļā tas veido plašu, izplestu vainagu ar raksturīgām sirdsveida lapām un garu, smailu galotni, kas trīsuļo pat pie vismazākās vēsmas – šī īpašība ir plaši aprakstīta budistu un hinduistu literatūrā. Audzējot kā bonsai vai podā, tas saglabājas kompakts, saglabājot savu ikonisko lapotni ar raksturīgajiem pilienu galiem.
Žeņšeņa Fikuss
Ficus retusa
Ficus retusa, plaši pazīstams kā Žeņšeņa Fikuss vai Banjana Vīģe, ir tropu koku suga, kas dabīgi aug Dienvidaustrumāzijā (Malēzijā). Tas tiek plaši audzēts kā bonsais, pateicoties raksturīgajām uzpūstajām gaisa saknēm, skulpturālajam stumbriem un mazajām, spīdīgajām, ovālajām lapām. Tas tiek uzskatīts par vienu no izturīgākajām un iesācējiem draudzīgākajām iekštelpu bonsaju sugām pasaulē.
Tonninga fikus
Ficus thonningii
Ficus thonningii ir mūžzaļš Āfrikas fikus, kas bieži sāk dzīvi kā epifīts, izdzenot gaisa saknes, kas ar laiku var pilnībā ieskaut saimniekaugu. Tas veido plašu, blīvu vainagu ar spīdīgām, tumši zaļām lapām virs gludas, gaiši pelēkas mizas. Šis augs tiek plaši audzēts kā ēnas koks, izturīgs telpaugs un populārs materiāls bonsai mākslai.
Parastā vīgrieze
Filipendula ulmaria
Parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria) ir daudzgadīgs rožu dzimtas (Rosaceae) lakstaugs, kura dzimtene ir Eiropa un Rietumāzija. Augs parasti aug mitrās pļavās, purvos un gar strautu malām, sasniedzot 1-1,5 metru augstumu ar spēcīgiem, rievotiem stublājiem. Lapas ir tumši zaļas un zobainas no augšpuses, bet bālganas un pūkainas apakšpusē. Vasarā un agrā rudenī tā zied blīvās, krēmbaltu ziedu skarās ar spēcīgu, saldu smaržu, kas atgādina mandeles un antiseptisku balzamu. Vīgrieze vēsturiski ir pazīstama kā salicilskābes avots – acetilsalicilskābes (aspirīna) priekštecis, ko 1899. gadā izstrādāja uzņēmums Bayer.
Nervu augs
Fittonia albivenis
Fittonia albivenis ir tropu augs, kas dabā sastopams Peru lietus mežos. To raksturo iespaidīgas tumši zaļas lapas ar baltām vai sarkanām dzīslām, kas piešķir tam mozaīkas izskatu. Nosaukums "nervu augs" cēlies no dzīslu tīkla, kas atgādina nervu sistēmu. Tas pieder Acanthaceae dzimtai un nosaukts par godu Elizabeth un Sarah Mary Fitton — divām īru botāniķēm māsām no 19. gadsimta.
Milzu fitonija
Fittonia gigantea
Milzu fitonija (Fittonia gigantea) ir ložņājošs daudzgadīgs augs no akantu dzimtas, kura dzimtene ir Ekvadoras un Peru tropiskie lietus meži. Tās ovālās lapas, kas sasniedz līdz 16 cm garumu, ir koši zaļas ar izteiksmīgu sarkanu dzīslojumu, kas atgādina nervu tīklu, no kā arī cēlies auga populārais nosaukums. Tā veido blīvu un zemu paklāju, kas ir ideāli piemērots terārijiem, mitrām vitrīnām un iekštelpām ar augstu gaisa mitrumu.
Fokeja
Fockea
Fokejas (Fockea) ir kaudiciformu sukulentu vīteņaugu ģints oleandru (Apocynaceae) dzimtā, kas galvenokārt sastopama Dienvidāfrikā (Kāpas provincēs un Kvazulu-Natālā). Visplašāk kultivētā suga Fockea edulis, ko mēdz dēvēt par "Hotentotu maizi", veido skulpturālu, pelēku, bumbuļveida kaudeksu, kura diametrs var sasniegt 60 cm. Tas kalpo kā ūdens rezervuārs, kas palīdz augam izdzīvot garus sausuma periodus. No kaudeksa izaug tievi, vīteņveida stublāji, kas labos apstākļos var sasniegt vairāku metru garumu. Augs ir daļēji lapu metošs – vēsākos un sausākos ziemas mēnešos tas aug lēnāk un dažreiz nomet daļu lapotnes, lai gan pilnīgā miera stāvoklī pāriet reti. Pavasara beigās un vasarā parādās mazi, zvaigžņveida, zaļgani balti ziedi ar vieglu aromātu. Pienainā lateksa sula ir toksiska un var kairināt ādu un acis; bumbuļveida sakni, ko vēsturiski pēc apstrādes uzturā lietoja vietējās tautas, nevajadzētu lietot pārtikā bez atbilstošas sagatavošanas. Fokeja aug lēni un ir augstu novērtēta kaudiciformu sukulentu kolekcionāru vidū tās unikālās, skulpturālās formas dēļ.
Ēdamā fokeja
Fockea edulis
Fockea edulis ir kaudiciforms sukulents-vīteņaugs, kura dzimtene ir Dienvidāfrikas un Namībijas sausās savannas. Virszemes daļā tas veido tievus, vijīgus stumbrus ar mazām, ādainām lapām, kas balstās uz klintīm un krūmiem; zem zemes (vai daļēji virs tās) veidojas liels, pelēks un kārpains bumbulis (kaudekss), kura diametrs gadu desmitu laikā var pārsniegt 60 cm. Bumbulis ir devis augam tautas nosaukumu "hotentotu maize", atsaucoties uz Dienvidāfrikas koikoi (Khoikhoi) tautas tradīciju izmantot šo cieti saturošo sakni kā ārkārtas pārtiku pēc rūpīgas sagatavošanas, lai noņemtu rūgtās vielas. Lēni augošs un ilgmūžīgs augs, ko kolekcionāri augstu vērtē kā dekoratīvu kaudiciformu augu.
Pludmales zemene
Fragaria chiloensis
Fragaria chiloensis, plaši pazīstama kā pludmales zemene vai piekrastes zemene, ir zemu augošs daudzgadīgs augs, kas dabiskos apstākļos sastopams Amerikas Klusā okeāna piekrastes apgabalos — no Aļaskas līdz Čīlei un Argentīnai. Tā ir viena no divām mūsdienu kultivētās zemenes (Fragaria × ananassa) vecāksugas. Augs ražo baltas līdz gaiši sarkanas, ļoti aromātiskas ogas un, izmantojot stolonus, veido blīvus zemsedzes paklājus. Tumši zaļās, spīdīgās trīslapu lapas rudenī var iegūt sarkanīgu nokrāsu, piešķirot augam dekoratīvu vērtību.
Krūklis
Frangula
Frangula ir aptuveni 56 sugu vasarzaļo vai mūžzaļo krūmu un nelielu koku ģints pabērzu (Rhamnaceae) dzimtā, ko parasti dēvē par krūkļiem. Tiem ir gandrīz kosmopolītiska izplatība Eiropā, Amerikā un lielā daļā Āzijas. Frangula sugām raksturīgas pamīšus izvietotas vienkāršas lapas, zari bez dzeloņiem, pumpuri bez zvīņām, mazi pieclapu ziedi un ogām līdzīgi augļi ar divām līdz četrām sēklām, kurus izplata putni. Mizai un ogām ir sena medicīniskas izmantošanas vēsture kā dabiskiem caurejas līdzekļiem. Vairākas sugas, jo īpaši Frangula alnus, dažviet Ziemeļamerikā tiek uzskatītas par invazīvām.
Amerikas osis
Fraxinus americana
Amerikas osis (Fraxinus americana) ir liels, ātraudzīgs vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumu un centrālā daļa. Tas pieder olīvu dzimtai (Oleaceae), tam ir plūksnaini saliktas lapas ar 5–9 lapiņām, kas rudenī kļūst dzeltenas līdz purpursarkanas, un tas var sasniegt 18–24 metru augstumu.
Šaurlapu osis
Fraxinus angustifolia
Fraxinus angustifolia, pazīstams kā šaurlapu osis, ir vidēja vai liela izmēra lapkoku koks, kas dabiski sastopams Dienvideiropā, Ziemeļrietumu Āfrikā un Dienvidrietumu Āzijā. Tas pieder olīvkoku (Oleaceae) dzimtai un var sasniegt 20 līdz 30 metru augstumu. Tā lapas ir plūksnainas, ar raksturīgām šaurām lapiņām, kas rudenī iegūst dzeltenīgus un sarkanīgus toņus. Tas zied pavasarī pirms lapu atvēršanās, veidojot mazus, purpursarkanīgi zaļganus ziedus.
Parastais osis
Fraxinus excelsior
Parastais osis (Fraxinus excelsior) ir liels vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Eiropa, un tas pieder olīvu (Oleaceae) dzimtai. Tas var izaugt 18–24 metrus augsts, ar noapaļotu vainagu un nepāra plūksnaini saliktām lapām. Tā mazie ziedi bez vainaglapām parādās pavasarī pirms lapu plaukšanas. Tā ir vidēji ātraudzīga suga, kas jau sen tiek novērtēta kā dekoratīvs un ēnu sniedzošs koks, taču mūsdienās to nopietni apdraud ošu mēris (ko izraisa sēne Hymenoscyphus fraxineus) un ošu krāšņvabole.
Manna osis
Fraxinus ornus
Vidēja lieluma vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Dienvideiropa un Dienvidrietumāzija. Tas ir iecienīts pateicoties krāšņajām, smaržīgo, krēmbalto ziedu skarām pavasarī un vēsturiskajai nozīmei kā mannas avotam — saldai sulai, ko iegūst no iegriezumiem mizā. Kokam ir nepāra plūksnaini saliktas lapas ar 5 līdz 9 lapiņām un noapaļots vainags, kultivācijā sasniedzot aptuveni 9 metru augstumu.
Kas ir Vidēja sarežģītības augi?
Vidēja sarežģītības augi prasa nedaudz vairāk uzmanības un pamata dārzkopības zināšanas. Šie augi aug labi ar regulāru kopšanu un zināmu audzēšanas pieredzi. Ideāli tiem, kas jau apguvuši pamatus.
Padomi Vidēja sarežģītības augi audzēšanai
vidēja sarežģītības augi nepieciešams līdzsvars starp uzmanību un brīvību. Uzturiet regulāru kopšanas grafiku, sekojiet lapām, lai savlaicīgi atklātu problēmas, un pielāgojiet laistīšanu atbilstoši sezonai.