Fabaceae
Japānas sofora: Pilnas saules augs
Sophora japonica
Japānas soforai nepieciešams pēc iespējas vairāk saules – ideālā gadījumā pilns apgaismojums, taču tā pacieš arī mērenu pusēnu. Laistiet mēreni, tikai tad, kad substrāta virskārta ir izžuvusi, jo sakņu sistēma ir jutīga pret pārmērīgu mitrumu. Audzējiet labi drenētā, trūdvielām bagātā augsnē. Veģetācijas periodā (pavasaris–rudens) regulāri mēslojiet ar sabalansētu mēslojumu, ziemā mēslošanu pārtrauciet. Kā bonsa koku to pārstāda ik pēc 2–3 gadiem pavasarī; apgriešanu veiciet uzmanīgi, jo koksne ir trausla un pēc lieliem griezumiem mēdz pūt.
Ik pēc 6 dienām
Tiešā saule
15° - 27°C
% - %
Kategorijas
Kas ir Japānas sofora?
Japānas sofora (Sophora japonica) ir vidējs kopšanas augs no Fabaceae dzimtas. Japānas sofora (Sophora japonica, syn. Styphnolobium japonicum) ir tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Ķīna un Koreja, bet Japānā tas jau izsenis ticis stādīts pie tempļiem un imperatora dārzos. Tas izaug 15–25 m augstumā, tam ir plaši izplesta vainags un nepāra plūksnain...
Japānas sofora izaug līdz 22.9m, platums 2286 cm, laistīšana ik pēc 6 dienām, 15°C – 27°C. Tas ir piemērots iekštelpās un nav drošs mājdzīvniekiem.
Bez piesardzības pasākumiem norīšana var izraisīt kairinājumu mājdzīvniekiem. Turiet ārpus kaķu un suņu sasniedzamības. Bez pietiekamas drenāžas sakņu puves var attīstīties 12 dienu laikā.
Kā kopt Japānas sofora?
TLDR: Japānas sofora nepieciešams Tiešā saule, laistīšana ik pēc 6 dienām un temperatūra 15–27°C ar 40-70% mitrumu.
Cik bieži laistīt Japānas sofora?
Laistiet, kad substrāta augšējais centimetrs ir sauss uz tausti; nekad neļaujiet saknēm atrasties stāvošā ūdenī.
Cik daudz gaismas nepieciešams Japānas sofora?
Novietojiet saulainākajā pieejamā vietā – pie dienvidaustrumu vai dienvidrietumu loga vai ārā tiešos saules staros; tā pacieš arī daļēju ēnu.
Kāda augsne ir vislabākā Japānas sofora?
Izmantojiet labi drenētu substrātu (piemēram, bonsa substrātu ar perlīta vai akadamas piejaukumu), kas novērš sakņu mirkšanu.
Kādu podu izmantot Japānas sofora?
Izvēlieties dziļāku bonsa trauku ar labu drenāžas atveri, kas ļaus attīstīties sakņu sistēmai un nodrošinās ātru liekā ūdens noteci.
Kopšanas grafiks
Mēslošana
Ik pēc 14 dienām
Pārstādīt
Ik pēc 900 dienām
Kas ir Japānas sofora un no kurienes tas nāk?
Japānas sofora (Sophora japonica, syn. Styphnolobium japonicum) ir tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Ķīna un Koreja, bet Japānā tas jau izsenis ticis stādīts pie tempļiem un imperatora dārzos. Tas izaug 15–25 m augstumā, tam ir plaši izplesta vainags un nepāra plūksnaini saliktas lapas, kas sastāv no 7 līdz 17 lapiņām. Vasarā (jūlijā–augustā) tas zied krēmbaltiem, nedaudz smaržīgiem ziediem garās skarās, ko iecienījušas bites. Pateicoties izturībai pret sausumu, pilsētas piesārņojumu un salu (4a–8b zonas), to bieži stāda kā ielu un parku koku. Lēnās, sīkstās augšanas, biezās mizas un spējas veidot vecus, skulpturālus stumbrus dēļ tā ir iecienīta pundurkociņu jeb bonsa mīļotāju vidū.
Kā vairot Japānas sofora?
Cik liels izaug Japānas sofora?
TLDR: Japānas sofora var sasniegt 22.9m augstumu ar Vidējs augšanas ātrumu.
Maksimālais augstums
22.9m
Platums
22.9m
Augšanas ātrums
Vidējs
Lapotne
Lapu koks
Uzmanību: toksisks augs
Šis augs var būt toksisks, ja norīts. Turiet to sasniedzamā no:
Auga lietojums
Dekoratīvs
Lielisks dekorēšanai
Ārstniecisks
Ārstnieciskas īpašības
Ārstnieciskais lietojums
- Kaltēti ziedpumpuri (tā sauktie Huaihua) tradicionālajā ķīniešu medicīnā tiek izmantoti kā rutīna avots asinsvadu stiprināšanai.
Kulinārais lietojums
- Augs parastajā virtuvē netiek izmantots – sēklas un pākstis satur toksiskus alkaloīdus un nav ēdamas.
Vai jūsu augs rāda simptomus?
Noklikšķiniet uz simptoma, lai atklātu iespējamos cēloņus:
Kādas slimības bieži skar Japānas sofora?
TLDR: Japānas sofora ir uzņēmīgs pret 10 zināmām slimībām. Regulāri pārbaudiet, lai savlaicīgi atklātu problēmas.
Rūsa
Rūsa ir izplatīta sēnīšu slimība, ko izraisa Pucciniales kārtas sēnītes un kas skar ļoti dažādus augus. Slimības nosaukums cēlies no raksturīgajiem oranžajiem, dzeltenajiem vai sarkanbrūnajiem pustuliem uz lapām, kas atgādina metāla rūsu. Šis obligātais sēnīšu parazīts dzīvošanai pieprasa dzīvus augus un var radīt ievērojamus ekonomiskos zaudējumus lauksaimniecības kultūrām.
Sārtā Miltrasa
Sārtā miltrasa ir izplatīta sēnīšu slimība, ko izraisa dažādas sēnīšu sugas, tostarp Erysiphe, Podosphaera, Oïdium un Leveillula. Tā skar vairāk nekā 10 000 augu sugu visā pasaulē. Slimība uzplaukst siltā, sausā klimatā ar augstu mitrumu un izpaužas kā raksturīgs balts pulverveida pārklājums uz augu virsmām.
Sakņu puве
Sakņu puve ir nopietna sēnīšu slimība, kas ietekmē augu sakņu sistēmu, izraisot to sabrukšanu un bojāeju. To galvenokārt izraisa pārmērīga laistīšana, slikta drenāža vai augsnes sēnītes, piemēram, Pythium, Phytophthora, Rhizoctonia un Fusarium. Slimība uzplaukst pārmitrinātos apstākļos, kuros saknes tiek atņemtas skābeklim, padarot tās uzņēmīgas pret sēnīšu infekciju.
Verticillium vīte
Verticillium vīte ir augsnes izcelsmes sēnīšu slimība, ko galvenokārt izraisa sēnītes Verticillium dahliae un V. albo-atrum. Šie patogēni inficē augu saknes un aug asinsvadu audos, bloķējot ūdens un barības vielu transportu, kā rezultātā augi novīst un galu galā iet bojā. Slimība skar vairāk nekā 350 augu sugas, tostarp dārzeņus, augļaugus, dekoratīvos ziedus un kokus. Sēnītes augsnē var izdzīvot vairāk nekā 10 gadus, veidojot izturīgas struktūras — mikrosklerotijas.
Nozīme un simbolika
Japānā koku sauc par “enju” un tas asociējas ar laimi, aizsardzību un gudrību; Ķīnā to tradicionāli stādīja pie zinātnieku kapiem kā izglītības un ilgmūžības simbolu.
Salīdzināt ar līdzīgiem augiem
| Raksturojums | Grūtības pakāpe | Apgaismojums | Laistīšana | Drošs mājdzīvniekiem |
|---|---|---|---|---|
| Tumšā tīrumene | Vidējs | Mazs apgaismojums | 2d | ⚠️ |
| Azālija | Vidējs | Daļēja ēna | 3d | ⚠️ |
| Murielas fargēzija | Vidējs | Daļēja ēna | 3d | ✓ |
| Bugenvileja | Vidējs | Tiešā saule | 7d | ⚠️ |
