2742 Vieglie augi | 2026 ceļvedis - 73. lapa
Atklājiet 2742 vieglie augi savam dārzam. Pilnīgs kopšanas ceļvedis.
2742 Vieglie augi
Rāda 2593–2628 no 2742
Meksikāņu saulespuķe
Tithonia rotundifolia
Meksikāņu saulespuķe (Tithonia rotundifolia) ir ātri augoša viengadīga auga suga, kas dzimtene ir Meksika un Centrālamerika. Tā ir iecienīta savu izteiksmīgo oranžo, sarkano un dzelteno margrietiņveida ziedu dēļ. Augdama līdz 2,4 metru augstumā, tā visa vasara un rudens garumā neatlaidīgi piesaista tauriņus, kolibrī un bites.
Mugurpigļu augs
Tolmiea menziesii
Tolmiea menziesii, plaši pazīstama kā mugurpigļu augs, ir valdzinošs mūžzaļš daudzgadīgs augs, kas dzimtenis Klusā okeāna ziemeļrietumu piekrastes mitriem, ēnaino meži Ziemeļamerikā. Savu savdabīgo nosaukumu tas ieguvis no unikālas spējas veidot mazus augu dēstus tieši nobriedušo lapu pamatnē — it kā mazuļi brauktu "mugurā" uz mātes lapas. Ar mīkstām, pūkainām, kļavas lapām līdzīgām lapām un kuplu, izplešanās augšanas veidu tas ir pievilcīgs zemes segaugs āra apstākļos un aizkustinošs kaskādveida istabaugs telpās.
Vēlmes zieds
Torenia fournieri
Torenia fournieri, plaši pazīstama kā Vēlmes zieds, ir kompakts un pievilcīgs lakstaugs. Tā trompetveida ziedi izceļas ar spilgtām krāsām, parasti ar kontrastējošu dzeltenu plankumu rīklē. Atšķirībā no parastajiem atraitnītēm, šī suga ir ļoti izturīga pret karstumu un mitrumu, kas padara to ideāli piemērotu tropu un subtropu dārziem.
Pubescentais toksikodendrs
Toxicodendron pubescens
Pubescentais toksikodendrs (Toxicodendron pubescens) ir stāvs, vasarzaļš anakardiju dzimtas (Anacardiaceae) krūms, kas nav īsts ozols. Tā dzimtene ir ASV dienvidaustrumu un centrālā daļa, kur tas aug atklātos priežu un ozolu mežos, biezokņos un sausos, smilšainos laukos. Tas parasti sasniedz 0,6–1,2 m augstumu un ar sakneņiem izplatās kolonijās. Katrai lapai ir trīs daivainas, ozolam līdzīgas lapiņas, kas abpusēji ir klātas ar matiņiem un rudenī kļūst oranžsarkanas. Pavasarī tas zied mazos dzeltenzaļu ziedu ķekaros, kam seko bālganas ogas, ko ēd putni. Katra auga daļa satur urušiolu — to pašu eļļu, kas atrodama indīgajā mētrā un kas lielākajai daļai cilvēku izraisa spēcīgu kontaktdermatītu.
Indīgais efejs
Toxicodendron radicans
Toxicodendron radicans, plaši pazīstams kā austrumu indīgais efejs, ir lapu metošs kokains vijoklis vai krūms, kas slavens ar urušiola ražošanu. Šis eļļainais organiskais savienojums izraisa alerģisku reakciju, liekot vairumam cilvēku ciest no niezošiem, kairinošiem un sāpīgiem izsitumiem. Augu viegli atpazīst pēc salikto lapu, kas veido trīs lapiņas, ko bieži raksturo mnemoniskais teiciens: «trīs lapiņas — neaizskar!». Tas ir ļoti pielāgošanās spējīgs — aug kā zemē slīdošs vijoklis, krūms vai kāpjošs vijoklis, kas ar gaisa saknīšu palīdzību uzkāpj pa kokiem un būvēm.
Rīdberga toksikodendrs
Toxicodendron rydbergii
Toxicodendron rydbergii ir zems Ziemeļamerikas krūms, tuvs indes efejas radinieks. Atšķirībā no tās, tas aug stāvus no koksnaina stumbra un nerāpjas kokos. Parasti tas sasniedz 30 līdz 60 cm, dažreiz 1 metra augstumu, un izplatās pazemē, veidojot lielas audzes. Katrai lapai ir trīs lapiņas: abas sānu lapiņas ir nedaudz asimetriskas, bet vidējā ir vienmērīga. Rudenī tās kļūst dzeltenas vai oranžas. No pavasara beigām līdz vasarai tas ražo mazus, dzeltenbaltus ziedus un pēc tam apaļus, dzeltenīgus augļus. Visas auga daļas satur urušiolu — eļļu, kas lielākajai daļai cilvēku izraisa spēcīgu niezi un pūšļu veidošanos.
Zvaigžņu jasmīns
Trachelospermum
Trahelospermas (Trachelospermum) ir koksnainu, mūžzaļu vīteņaugu ģints, kas pieder pie oleandru (Apocynaceae) dzimtas. To dabiskais izplatības reģions ir Austrumāzija un Dienvidaustrumāzija — no Japānas, Korejas un Ķīnas līdz pat Himalajiem un Indoķīnai. Savvaļā to stumbri var uzvīties kokos 12 metru augstumā un vairāk. Lapas ir pretējas, spīdīgas un ovālas, savukārt ziedi ir ļoti smaržīgi, zvaigznes formā, parasti baltā vai gaiši dzeltenā krāsā ar piecām sagrieztām ziedlapiņām, kas savienotas stobriņā. Dārzos visbiežāk audzē divas sugas: T. jasminoides (zvaigžņu jasmīns), kas ir spēcīgs vīteņaugs, un T. asiaticum (Āzijas jasmīns), ko galvenokārt izmanto kā zemu augsnes sedzēju. Neskatoties uz nosaukumu, tie nav īstie jasmīni (Jasminum); nolaužot stublājus, izdalās pienaina lateksa sula.
Āzijas trahelosperma
Trachelospermum asiaticum
Āzijas trahelosperma (Trachelospermum asiaticum) ir spēcīgs, mūžzaļš koksnains vīteņaugs, kura dzimtene ir Ķīna, Japāna un Koreja. Audzēta kā zems un blīvs augs, tā ir viena no populārākajām zemsedzēm siltā klimatā, veidojot spīdīgu, tumši zaļu paklāju, ko vēlā pavasarī un vasaras sākumā rotā mazi, krēmkrāsas līdz dzelteni zvaigžņveida ziedi. Ja tai ļauj kāpt, tā ar saviem vijīgajiem stublājiem apaudzē režģus, sienas un žogus.
Kumaonas trahikarps
Trachycarpus takil
Trachycarpus takil ir vēdekļpalma no Arecaceae dzimtas, endēmiska Himalaju Kumaonas reģionam (Utarakhanda, Ziemeļindija) un kaimiņos esošajai Rietumnepālai, kur tā aug 1800–2700 m augstumā aukstos, mitros ozolu un rododendru mežos, kas katru ziemu saņem sniegu. Tai ir viens stumbrs, klāts ar cieši pieguļošām brūnām šķiedrām, un laika gaitā tā sasniedz 10–15 m augstumu. Vēdekļveida lapas, gandrīz trīs ceturtdaļas apļa, ir 1 līdz 1,2 m garas un sadalītas līdz pusei 45–50 stingros segmentos, kas galos nenokarājas. Tā ir divmāju augs (vīrišķie un sievišķie augi). Tā ir viena no aukstumizturīgākajām augststumbru palmām. Tirdzniecībā to bieži jauc ar Trachycarpus fortunei, un augi, kas tiek pārdoti kā "takil", dažreiz ir cita suga.
Sārtā tradeskancija
Tradescantia cerinthoides
Tradescantia cerinthoides ir ātraudzīgs tropu vīteņaugs, kura dzimtene ir Brazīlijas dienvidi un Argentīnas ziemeļaustrumi. Tam ir zaļš lapojums ar purpura toņiem un smalki balti ziedi ar rozā galiem. Tas ir ļoti populārs iekaramajos podos un kā augsnes sedzējs, augstu vērtēts tā krāsainā lapojuma un vieglās kopšanas dēļ.
Mazlapu zirnekļpuķe
Tradescantia fluminensis
Tradescantia fluminensis ir ātri augoša lokana augsnes sedzaugs, kas ir dzimtenis Brazīlijā un Argentīnā un pieder Commelinaceae dzimtai. Tas veido sulīgus stublājus ar spīdīgi zaļām ovālām lapām un nelieliem baltiem trīslapiņu ziediem pavasarī un vasarā. Plaši audzēts kā istabaugs piekāramajos grozos un kā āra augsnes sedzaugs salnbrīvos reģionos.
Sīklapu tradeskancija
Tradescantia mundula
Tradescantia mundula, plašāk pazīstama kā sīklapu tradeskancija, ir ložņājošs augsnes sedzējaugs ar mazām, spīdīgām lapām, kura dzimtene ir Brazīlijas dienvidaustrumi un dienvidi līdz pat Argentīnas ziemeļaustrumiem. Tā pieder pie komelīnu (Commelinaceae) dzimtas un ir iecienīta kā iekaramo grozu augs vai ēnainu vietu augsnes sedzējs, pateicoties tās ātrajai augšanai un vienkāršajai kopšanai.
Tradescantia Nanouk
Tradescantia nanouk
Tradescantia Nanouk, kas tiek pārdota arī kā Fantasy Venice, ir Tradescantia albiflora šķirne no Commelinaceae dzimtas, kas tika radīta Nīderlandē un patentēta 2017. gadā. Ģints ir cēlusies no Meksikas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas. Lapas ir gaļīgas un svītrainas zaļā, pelēkzaļā un violeti rozā krāsā, ar purpursarkanu apakšpusi. Sākumā augs ir kompakts un stāvs, apmēram 30 cm augsts, pēc tam stublāji pagarinās un nokarājas, tāpēc tas izskatās lieliski piekaramā podā. Aug ātri. Rozā pumpuri atveras mazos baltos ziediņos ar trim ziedlapiņām, ja augs saņem daudz gaismas.
Purpursirdis
Tradescantia pallida
Purpursirdis (Tradescantia pallida) ir ātri augošs, šļūkošs daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir austrumu Meksika. Tas tiek augstu vērtēts par savu iespaidīgo dziļi purpura lapojumu un kātiem. Šis augs vienlīdz labi jūtas kā telpaugs, kā piekārtots grozu eksemplārs vai kā zemsedze silta klimata dārzos.
Baltais Samts
Tradescantia sillamontana
Tradescantia sillamontana, plaši pazīstama kā Baltais Samts vai Zirnekļtīkla Tradeskantija, ir rāpojošs sukulents, kas dabā aug Meksikas ziemeļaustrumu sausajos apgabalos. To ļoti mīl par raksturīgajiem, biezajiem baltajiem matiņiem uz kātiem un lapām, kas piešķir augam sudrabainu, samta izskatu. Vasarā tas veido izteiksmīgus magenta krāsas trīsziedlapiņu ziedus, kas skaisti kontrastē ar sudrabainajām lapām. Lieliski piemērots podiem, piekārtojamiem groziem un akmens dārziem.
Mozus šūpulī
Tradescantia spathacea
Tradescantia spathacea, plaši pazīstama kā Mozus šūpulī vai Austeru augs, ir iespaidīgs tropu daudzgadīgs augs, kas cēlies no Meksikas. Tas izceļas ar izteiksmīgām, zobenveidīgām lapām, kas ir tumši zaļas no augšas un spilgti violetas no apakšas, veidojot blīvas, kompaktas rozetes. Sīki balti ziediņi, kas ligzdo laivveidīgu braktu iekšpusē, ir radījuši tā burvīgos ikdienišķos nosaukumus.
Virdžīnijas zirnekļpuķe
Tradescantia virginiana
Tradescantia virginiana, plaši pazīstama kā Virdžīnijas zirnekļpuķe, ir izturīgs vietējs daudzgadīgs augs no Ziemeļamerikas austrumu daļas. Tas veido kuplas, locisku zālveida lapu rozetes un nes izsmalcināti skaistas 3 ziedlapu puķes zilās, violetās, rozā vai baltās krāsu toņos, kuras atveras no rīta un aizveras pēcpusdienā. Izturīgs augs, kas ir ideāli piemērots natūrāliem dārziem, ēnaino augu dārziem, lietus dārziem un apputeksnētājiem draudzīgām vietām.
Colija
Tradescantia zebrina
Daudzgadīgs lakstaugs, kas cēlies no Meksikas un Centrālamerikas, ļoti novērtēts par divkrāsu lapojumu — lapas augšpusē rotā zaļas un sudraba svītras, bet apakšpuse ir intensīvi violeta. Ar karājošu vai rāpojošu augšanas veidu tas ir viens no populārākajiem istabas augiem, jo ir viegli kopjams un ātri aug.
Dārza pūtelis
Tragopogon
Pūteļi (Tragopogon) ir kurvjziežu dzimtas divgadīgu vai daudzgadīgu lakstaugu ģints, kuras dzimtene ir Eiropa un Āzija. Tiem ir šauras, zālei līdzīgas lapas un pienaina sula. Augs veido lielus, margrietiņām līdzīgus ziedus dzeltenos vai purpursarkanos toņos, kam seko lielas, pūkainas sēklu galviņas. Visplašāk audzētā suga ir dārza pūtelis (T. porrifolius), ko audzē tā ēdamās saknes dēļ, kas tiek augstu vērtēta tās maigās austeru garšas dēļ.
Trema
Trema micrantha
Trema (Trema micrantha) ir ātraudzīgs pioniersuga koks no Cannabaceae dzimtas, kas dabiski sastopams Amerikas tropu un subtropu reģionos, tostarp Brazīlijā. Tas sasniedz 5 līdz 15 metru augstumu, ar blīvu un noapaļotu vainagu, ovālām lapām ar raupju tekstūru un maziem, zaļganbaltiem ziediem, kam seko sarkanīgi augļi, ko ļoti iecienījuši putni, piemēram, papagaiļi, marikakas un balodīši, kā arī sikspārņi. Tā kā tā ir viena no pirmajām sugām, kas kolonizē degradētas teritorijas, pamestas ganības un ceļmalas, tai ir būtiska loma augsnes atjaunošanā un piekrastes mežu restaurācijā.
Ķīniešu talova koks
Triadica sebifera
Ķīniešu talova koks (Triadica sebifera) ir ātri augošs lapu koks, kas dzimis Ķīnā un Japānā un pieder pie Euphorbiaceae dzimtas. Tas tiek plaši kultivēts tā iespaidīgās rudens lapotnes dēļ — lapas iegūst košas sarkanas, oranžas un dzeltenas nokrāsas — kā arī vaskotu baltu sēklu dēļ, kas atgādina popkornu. Koks tiek uzskatīts par invazīvu subtropu reģionos, īpaši ASV dienvidaustrumos. Visi auga daļas ir toksiskas, ja tiek norītas.
Triantēma
Trianthema portulacastrum
Trianthema portulacastrum ir viengadīgs sukulents no Aizoaceae dzimtas, kura dzimtene ir Āfrikas un Amerikas daļas, bet mūsdienās tas ir izplatījies kā nezāle visos pasaules tropu un subtropu reģionos. Tas veido ložņājošus paklājus ar sarkanīgiem stublājiem līdz 1 m garumā un gaļīgām, pretējām, noapaļotām lapām, kas aug dažāda lieluma pāros. Ziedi ir mazi, vientuļi lapu padusēs, bez ziedlapiņām, ar rozā līdz purpursarkanām kauslapām. Augs apdzīvo smilšainas augsnes, upju krastus, sārmainas zemes, apūdeņotus dārzus un degradētas teritorijas.
Zemesraģene
Tribulus terrestris
Tribulus terrestris ir prosträta lakstaugs, kas ir slavens ar saviem augļiem, kas klāti ar cietiem dzeloņiem, kuri spēj caurdurt vieglās virsmas un radīt savainojumus. Dzimis Vecās pasaules siltajos un mēreناjos reģionos, tas tiek uzskatīts par pionieru sugu un bieži vien par invazīvu nezāli savas ārkārtējās noturības dēļ. Tā lapas ir spalvaini saliktas, un piecu ziedlapu dzeltenie ziedi atveras dienā. Tradicionālajā medicīnā, īpaši ajurvēdā un ķīniešu medicīnā, to lieto dažādu stāvokļu ārstēšanai, un tas populāri tiek saistīts ar paaugstinātu vitalitāti un libido.
Lāpas kaktuss
Trichocereus
Trichocereus ir kolonveida kaktusu grupa no Andu kalniem Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Čīlē un Argentīnā, kas vislabāk pazīstama ar Sanpedro kaktusu (T. pachanoi), Peru lāpu (T. peruvianus), ačumu (T. bridgesii) un zelta lāpu (T. spachianus). Lielākā daļa veido stāvus, rievotus stublājus, kas zarojas no pamatnes un sniedzas no 1 m līdz pat koka izmēram (virs 10 m savvaļā), lai gan podos tie paliek ievērojami mazāki. Tie zied ar lieliem, piltuvveida ziediem ar pūkainu stobriņu, parasti baltiem un smaržīgiem, kas atveras naktīs pavasarī un vasarā. Plants of the World Online mūsdienās šo ģinti iekļauj Echinopsis sastāvā, taču audzētāji un stādaudzētavas joprojām izmanto nosaukumu Trichocereus.
Makrogonus kaktuss
Trichocereus macrogonus
Trichocereus macrogonus ir kolonnveida kaktuss, kura dzimtene ir Peru augstkalnu ielejas un, iespējams, Bolīvijas ziemeļrietumi. Tā stāvie stublāji sasniedz 2,5 līdz 5 metru augstumu un sazarojas pie pamatnes. Zari ir biezi, 6 līdz 20 cm diametrā, ar 6 līdz 8 platām ribām un zilganzaļu mizu, ko dažkārt klāj zilgana apsarme. Pelēkās vai tumši brūnās areolas atrodas vairāk nekā 2,5 cm attālumā viena no otras, un tajās ir līdz 20 dzeloņiem, tostarp 3 vai 4 centrālie dzeloņi līdz 5 cm garumā. Ziedi atveras naktī stublāju galu tuvumā. Tie ir lieli, aptuveni 21 cm gari, iekšpusē balti, ar bāli dzeltenām vai zaļganām ārējām apziedņa lapām. Tas ir tuvs Sanpedro kaktusa (Trichocereus pachanoi) un Peru lāpas (T. peruvianus) radinieks, un daži botāniķi visas trīs sugas uzskata par vienu.
Sanpedro kaktuss
Trichocereus pachanoi
Trichocereus pachanoi, pazīstams kā Sanpedro kaktuss, ir ātraudzīgs kolonnveida kaktuss, kura dzimtene ir Andi Ekvadorā un Peru, kur tas aug 2000–3000 m augstumā virs jūras līmeņa. Tas veido stāvus, zilganzaļus stublājus ar 6–8 ribām, kas dabā sasniedz 3–6 m augstumu (izņēmuma kārtā pat vairāk). Naktīs tas zied ar lieliem, spēcīgi smaržojošiem baltiem ziediem, kas saglabājas tikai aptuveni divas dienas. Jau vairāk nekā 2000 gadus tas ir daļa no tradicionālās Andu medicīnas un šamaņu rituāliem, pateicoties alkaloīda meskalīna saturam.
Peru kaktuss
Trichocereus peruvianus
Trichocereus peruvianus (sinonīms Echinopsis peruviana) ir liels, kolonveida kaktuss, kas dabiski sastopams Peru Andos un kaimiņu reģionos. Tas veido stāvus, zarotus, zilganzaļus stublājus ar dažām labi definētām ribām un ērkšķiem, kas mainās atkarībā no gaismas apstākļiem. Nobrieduši augi var sasniegt vairāku metru augstumu. Lielie baltie ziedi atveras naktī, netālu no stublāju virsotnēm, vēlā pavasarī un vasarā. Tas ir iespaidīgs arhitektonisks augs, populārs kserofītu dārzos un kaktusu kolekcijās, un tas labi panes sausumu, ja tiek audzēts pilnā saulē un ļoti labi drenētā, grants bagātā augsnē.
Tridaksa
Tridax procumbens
Tridaksa (Tridax procumbens) ir rāpojoša lakstaugs Asteraceae dzimtā, kas dabīgi aug tropu Amerikā un šobrīd ir naturalizējies visā pasaules tropu joslā. Augs veido mazus, margrietiņveidīgus ziedus ar baltām mēlzieda lapiņām un dzeltenām centrālajām daļām, un to plaši izmanto tradicionālajā medicīnā brūču dziedināšanai, pretsēnīšu un pretiekaisuma nolūkos.
Zemeņu āboliņš
Trifolium fragiferum
Trifolium fragiferum, tautā pazīstams kā zemeņu āboliņš, ir daudzgadīgs, ložņājošs tauriņziežu dzimtas augs, kura izcelsme meklējama Vidusjūras austrumu reģionā, Dienvidrietumāzijā un Ziemeļrietumāfrikā. Tam raksturīgas lodveida, bāli rozā ziedkopas, kas pēc noziedēšanas atgādina mazas zemenes — no tā arī cēlies auga nosaukums. Tas enerģiski izplatās ar ložņājošām stīgām, kas iesakņojas mezglos, veidojot blīvu augsnes segumu. Šī ir viena no komerciāli pieejamajām āboliņa sugām, kas vislabāk pacieš sāļu augsni un pārmērīgu mitrumu.
Bastarda āboliņš
Trifolium hybridum
Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum) ir tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Dienvideiropa un Dienvidrietumāzija. Vasarā tas veido lodveida ziedkopas baltā vai sārtā krāsā. To plaši izmanto kā lopbarības augu, augsnes sedzēju un nektāra avotu apputeksnētājiem. Ar saknēs esošo simbiotisko baktēriju palīdzību tas piesaista atmosfēras slāpekli.
Sarkanais āboliņš
Trifolium pratense
Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense) ir īsmūža daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Eiropa, Rietumāzija un Ziemeļrietumāfrika. Tas veido blīvas ziedkopas rozā līdz sarkanīgi purpursarkanos toņos un tiek plaši audzēts kā lopbarības augs, zaļmēslojums un ārstniecības augs. Tas piesaista augsnē slāpekli, sniedzot labumu blakus esošajiem augiem.
Baltais āboliņš
Trifolium repens
Trifolium repens, plaši pazīstams kā baltais āboliņš, ir zemaugoša, daudzgadīga lakstauga auga tauriņziežu dzimtā Fabaceae. Tas ir dzimtais Eiropā un Rietumāzijā, taču ir plaši naturalizējies visā pasaulē. To raksturo trīslapu lapas un blīvas baltu ziedu galviņas. Tas bieži sastopams zālājos, ganībās un pļavās, un ir pazīstams ar spēju piesaistīt slāpekli augsnē.
Dzeltenā Staigājošā Īrisa
Trimezia
Trimēzija ir sakneņaugs — lakstaugs, kas dabiskos apstākļos aug Amerikas kontinentā un ir ļoti populārs tropu apzaļumošanā. Tā lapas ir garas, zaļas un zobenu formas, augošas blīvos vēdekļos. Ziedi ir spilgti dzelteni ar tīģersvītrainu brūnu rakstu centrā. Lai gan katrs atsevišķs zieds zied tikai vienu dienu, augs nepārtraukti veido jaunus ziedkātus, kas nodrošina vizuālu baudījumu siltajos mēnešos.
Bezosu kumelīte
Tripleurospermum inodorum
Bezosu kumelīte (Tripleurospermum inodorum) ir viengadīgs vai divgadīgs augs no Asteraceae dzimtas, kas dabiski sastopams Eirāzijā un plaši izplatīts kultivētās platībās, ceļmalās un neapstrādātās zemēs. Augu raksturo smalkas, spalvveida lapas un klasiski balti margrietiņveida ziedi ar dzeltenu centru, kuru diametrs ir 3–5 cm. Tā sasniedz 20–80 cm augstumu un zied no jūnija līdz novembrim. Atšķirībā no īstās kumelītes, tai pilnībā trūkst raksturīgās ābolu smaržas – no tā arī cēlies tās nosaukums.
Piejūras suņkumelīte
Tripleurospermum maritimum
Piejūras suņkumelīte (Tripleurospermum maritimum) is kurvjziežu dzimtas īsmūža daudzgadīgs augs, kura dzimtene ir Eiropas piekrastes, Grenlande un Azoru salas. Tā veido klājošus cerus ar sulīgām lapām gar krasta līniju, oļu pludmalēs un klinšu virsotnēs, no vasaras sākuma līdz rudenim ražojot klasiskus margrietiņām līdzīgus ziedus ar baltām mēlziedu ziedlapiņām ap dzeltenu disku. Tās sukulentās, smalki šķeltās lapas ir pielāgošanās sāļiem, vējainiem biotopiem, un nobrieduši stublāji līdz vasaras beigām bieži kļūst purpursarkani.
Jūrmalas miķelīte
Tripolium pannonicum
Jūrmalas miķelīte (Tripolium pannonicum, agrāk Aster tripolium) ir kurvjziežu dzimtas lakstaugs, īsmūžīga daudzgadīga vai divgadīga suga, kas raksturīga Eiropas, Ziemeļāfrikas un Āzijas sāļajām pļavām, estuāriem un piekrastes dūņājiem. Tā ir sastopama visās piekrastēs un retāk atsevišķās iekšzemes sāļajās zonās. Tās stāvie stublāji, kas sasniedz 50 cm līdz 1 m augstumu, nes šauras, gaļīgas un nedaudz sukulentas lapas, kas uzkrāj sāli. No jūlija līdz septembrim, un bieži vien līdz pat rudenim, tā klājas ar ziedu kurvīšiem ar dzeltenu vidu, ko ieskauj bāli violeti līdz sārti mēlziedi; dažām formām mēlziedu nav. Vēlīnie ziedi baro sezonas pēdējos tauriņus, bet sudrabainās un pūkainās sēklu galviņas rotā ainavu rudenī. Jaunās lapas, kas ir sāļas un nedaudz saldenas, ir ēdamas: tās īpaši iecienītas Zēlandē (Nīderlandē).
Kas ir Vieglie augi?
Vieglie augi ir ideāli iesācējiem vai cilvēkiem ar maz laika kopšanai. Šīs sugas panes laistīšanas kļūdas, gaismas variācijas un neprasa pastāvīgu uzmanību. Lieliski tiem, kas tikai sāk ar augiem.
Padomi Vieglie augi audzēšanai
Lai gūtu panākumus ar vieglie augi, atcerieties: mazāk ir vairāk. Izvairieties no pārmērīgas laistīšanas, izvēlieties vietu ar piemērotu apgaismojumu un ļaujiet augsnei izžūt starp laistīšanām. Vairums šo augu dod priekšroku reizēm tikt 'aizmirstiem'.