279 Sarežģīti augi | 2026 ceļvedis - 4. lapa
Atklājiet 279 sarežģīti augi savam dārzam. Pilnīgs kopšanas ceļvedis.
279 Sarežģīti augi
Rāda 109–144 no 279
Kokas krūms
Erythroxylum coca
Erythroxylum coca, pazīstams kā kokas krūms, ir Erythroxylaceae dzimtas mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Dienvidamerikas Andu nogāzes (Peru, Bolīvija, Ekvadora un Kolumbija). Tas sasniedz 2 līdz 3 metru augstumu, tam ir taisni zari un ovālas, plānas, koši zaļas lapas ar divām raksturīgām gareniskām līnijām abpus centrālajai dzīslai. Augs ražo mazus, balti dzeltenīgus ziedus, kas sagrupēti lapu padusēs un nogatavojas sarkanos kaulenājos. Tas dabiski aug subtropu kalnu klimatos 500 līdz 2000 metru augstumā virs jūras līmeņa, kur ir augsts mitrums un bagātīgi nokrišņi. Tā lapas satur alkaloīdus, un tām tūkstošiem gadu ir bijusi dziļa kultūras un medicīniska nozīme Andu tautu vidū.
Ārstniecības acubulīte
Euphrasia officinalis
Ārstniecības acubulīte (Euphrasia officinalis) ir neliels, viengadīgs pļavas augs, kas pieder brūnkāšu (Orobanchaceae) dzimtai. Tas ir pusparazīts: tā saknes veido piesūcekņus (haustorijus) pie blakus esošo graudzāļu un grīšļu saknēm, uzņemot no tām daļu ūdens un barības vielu, lai gan augs spēj veikt arī fotosintēzi. Augs ir 10–30 cm garš, tā lapas ir pretējas, ovālas un zāģzobainas. Nelielie, baltie ziedi ar violetām svītrām un dzeltenu plankumu uz apakšlūpas plaukst no jūlija līdz septembrim. Ārstniecības acubulīte aug pļavās, ganībās un ceļmalās, un tās izplatība ir ievērojami samazinājusies līdz ar tradicionālās pļaušanas un ganīšanas kultūras izzušanu.
Liziantusis
Eustoma grandiflorum
Liziantusis (Eustoma grandiflorum) ir iespaidīgs ziedaugs, kas savvaļā sastopams Ziemeļamerikas dienvidu Lielajās līdzenumās, tostarp ASV dienvidos un Meksikā. Tā rozes formas ziedi veidojas baltā, rozā, violetā, zilā krāsā un divkrāsu variantos. Pasaulē augsti novērtēts kā viens no izcilākajiem grieztziediem, to plaši izmanto kāzu pušķos un ziedu kompozīcijās. Kaut arī audzēšana ir sarežģīta, rezultāts ir pārsteidzošs.
Liziante
Eustoma russellianum
Rasela eustoma, plašāk pazīstama kā liziante, ir lakstaugs, kas slavens ar saviem elegantajiem ziediem, kuri atgādina rozes vai tulpes. Šī suga, kuras dzimtene ir ASV un Meksikas prērijas, ir augstu novērtēta floristikā kā grieztais zieds, pateicoties tās izsmalcinātajam skaistumam un ilgajam mūžam vāzē. Tās ziedlapiņām ir satīna tekstūra, un krāsas variē no maigiem pasteļtoņiem līdz dziļi violetiem toņiem.
Juçara Palma
Euterpe edulis
Euterpe edulis, pazīstama kā Juçara palma, ir Brazīlijas Atlantijas meža vietējā palma, kurai draud nopietns izmiršanas risks nelikumīgas palmu sirds iegūšanas dēļ. Tās antioksidantiem bagātie augļi tiek izmantoti kā ilgtspējīga alternatīva Amazones açaī, un suga ieņem būtisku lomu meža atjaunošanā un dzīvotņu nodrošināšanā vairāk nekā 30 putnu sugām.
Persijas vijolīte
Exacum affine
Exacum affine, plaši pazīstama kā Persijas vijolīte, ir burvīgs kompakts ziedaugs, kas cēlies no Sokotras salas Jemenā. Tā tiek augstu novērtēta par daudzajiem sīkajiem, smaržīgajiem zilgani purpura ziediem ar spilgti dzeltenām centrālajām daļām un pieder Gentianaceae dzimtai. Lai gan to bieži audzē kā viengadīgu telpas augu, savā dzimtajā subtropiskajā vidē tas patiesībā ir īsmūža daudzgadīgs augs. Tā spīdīgās, noapaļotās lapas un saldā smarža padara to par patīkamu telpas kompanjonu pavasarī un vasarā.
Vijollapu fikus
Ficus lyrata
Vijollapu fikus ir iespaidīgs tropu augs, kas dzimtenis Rietumāfrikas lietusmežiem un tiek augstu vērtēts par savām lielajām, vijoles formas spīdīgi zaļajām lapām. Tas ir kļuvis par vienu no populārākajiem istabas augiem sava dramatiskā arhitektoniskā izskata dēļ. Dabā tas var sasniegt līdz 12 metru augstumu, savukārt telpās parasti izaug 1,8–3 metrus. Augs pazīstams ar zināmu kaprīzumu, taču pacietīga kopšana tiek atalgota ar iespaidīgu lapu dekorativitāti.
Gaiadendrons
Gaiadendron punctatum
Gaiadendron punctatum, pazīstams kā gaiadendrons vai Andu pusparazīts, ir Loranthaceae dzimtas pusparazītisks krūms vai neliels koks, kura dzimtene ir Andu meži un pāramo reģioni no Nikaragvas līdz Bolīvijai, 1330–3950 metru augstumā virs jūras līmeņa. Atšķirībā no vairuma savas dzimtas augu, kas parazitē uz koku zariem, šis augs parasti aug zemē, parazitējot uz citu augu saknēm un sasniedzot līdz pat 10 metru augstumu. Tā lapas ir pretējas, ādainas, lancetiskas vai otrādi olveida, tumši zaļas un spīdīgas virspusē, ar raksturīgiem melniem punktiem lapas apakšpusē, kas ir dzeltenīga. Augs veido baltu vai zeltaini dzeltenu cauruļveida ziedu ķekarus un oranžus, lodveida augļus aptuveni 1 cm diametrā.
Garcinija
Garcinia
Garciniju ģints ietver tropu mūžzaļus kokus un krūmus, kas visā pasaulē ir slaveni ar mangostānu, ko dēvē par 'augļu karalieni'. To lapas ir tumši zaļas, spīdīgas un ādainas. Tie ir lēni augoši augi, kam nepieciešama pacietība, taču tie atalgo ar blīvu lapotni un ļoti barojošiem, ārstnieciskiem augļiem.
Gardēnija
Gardenia
Gardēnijas ir aptuveni 140 sugu ģints, ko veido mūžzaļi krūmi un nelieli koki rubiju (Rubiaceae) dzimtā, kuru dzimtene ir Āfrikas, Āzijas un Okeānijas tropu un subtropu reģioni. Visplašāk kā krāšņumaugs tiek audzēta jasmīnu gardēnija (Gardenia jasminoides), kas pazīstama ar saviem baltajiem, vaskotajiem un īpaši smaržīgajiem ziediem, kā arī spīdīgajām, tumši zaļajām un mūžzaļajām lapām. Tas ir klasisks dārza un telpaugs mērenā klimatā, taču tam ir prasīga auga slava attiecībā uz kopšanas apstākļiem.
Gardēnija
Gardenia jasminoides
Gardenia jasminoides ir mīļota mūžzaļa krūmāju suga no kafijas dzimtas (Rubiaceae), kuras dzimtene ir Dienvidķīna un Japāna. Tā ir slavena ar intensīvi smaržojošiem, vaskainiem baltiem ziediem un spīdīgi tumšzaļu lapotni, un tā gadsimtiem ilgi tiek kultivēta Āzijas dārzos. Dubultie ziedi parādās no vēlā pavasara līdz vasarai, piepildot gaisu ar vienu no ikoniskākajām ziedu smaržām dārzkopībā. Lai arī gardēnija ir prasīga kopšanā, tā atalgos rūpīgus dārziniekus ar nepārspējamu skaistumu un aromātu.
Gulošā genciāna
Gentiana prostrata
Gulošā genciāna (Gentiana prostrata) ir sīks genciānu dzimtas alpīnais un Arktikas lakstaugs, kas veido zemus spilvenveida cerus ar gulošiem vai stāviem stublājiem, kuru augstums ir tikai 1–10 cm. Tās mazās, ovālās lapas piekļaujas zemei, un katrs stublājs veido vienu gaiši zilu stobrainu ziedu ar četrām daivām, kas pilnībā atveras tikai spilgtā pusdienas saulē, bet ēnā, pieskaroties vai mākoņainās dienās aizveras, sagriežoties spirālē. Plaši izplatīta Eirāzijas, Ziemeļamerikas un Andu kalnu alpīnajās un subalpīnajās zonās, tā aug purvos, mitrās pļavās, tundrā pie kūstošiem sniegiem un akmeņainos atsegumos, ziedot no jūnija līdz augustam atkarībā no augstuma virs jūras līmeņa.
Ģeonoma
Geonoma
Ģeonomas ir mazu un smalku palmu ģints, kas aug Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropu mežu ēnainajā apakšstāvā. Ar smalkas tekstūras plūksnainām lapām un tieviem stumbriem tās veido elegantus cerus, kas reti pārsniedz dažu metru augstumu, jo ir pielāgojušies dzīvei zem blīvas meža nojumes.
Sambera geopora
Geopora sumneriana
Sambera geopora (Geopora sumneriana), ko parasti dēvē par ciedru geoporu, ir asku sēne, kas veido stingru mikorizas simbiozi ar ciedru (Cedrus) ģints kokiem. Augļķermenis sāk attīstīties zem zemes, pavasarī parādoties kā doba lode, kas saplaisā kausa vai zvaigznes formā, atklājot gludu, krēmkrāsas iekšpusi, savukārt ārpuse ir blīvi klāta ar brūnganiem matiņiem.
Kalateja 'White Fusion'
Goeppertia kegeljanii 'White Fusion'
Kalateja 'White Fusion' ir viena no uzkrītošākajām marmorēto lapu šķirnēm kalateju (tagad Goeppertia ģints) vidū, kas pieder marantu (Marantaceae) dzimtai. Tā ir kultivēta šķirne, kas dabā nav sastopama: tā tika izvēlēta Malaizijā ap 2007. gadu no Calathea lietzei mātesauga un nonāca tirdzniecībā ap 2012. gadu. Tāpēc lielākā daļa avotu to uzskata par C. lietzei šķirni, nevis klasificē to zem C. kegeljanii. Tās lancetveida lapas, kas var sasniegt līdz 45 cm garumu, ir tumši un gaiši zaļas ar baltiem plankumiem un svītrām, bet to apakšpuse ir no gaiši rozā līdz purpursarkanai; spēcīgā gaismā baltās daļas var iegūt rozā nokrāsu. Tāpat kā tās radinieces lūgšanu puķes, tā vakarā paceļ lapas un no rīta tās nolaiž. Tā veido stāvu, krūmveida ceru, sasniedzot 30-60 cm augstumu un 30-45 cm platumu, aug lēni. Telpās reti zied.
Pāvs Augs
Goeppertia makoyana
Goeppertia makoyana, plaši pazīstama kā Pāva Augs, ir iespaidīga tropu suga, kas dabā sastopama Brazīlijas austrumu lietusmežos. Tās lapas ir patiess dabas mākslas darbs: virsējā virsma rotāta ar gaišiem un tumšiem zaļiem rakstiem, kas atgādina vitrāžas katedrāles logus, savukārt apakšpuse iekrāsota dziļā purpurā. Tāpat kā citi lūgšanu augi, tā lapas dienas laikā kustas, reaģējot uz gaismu.
Svītrainā Kalāteja
Goeppertia ornata
Goeppertia ornata, plaši pazīstama kā Calathea ornata, ir daudzgadīgs lakstaugs, kas dabā sastopams Dienvidamerikā. Tā iecienīta pateicoties tumši zaļajām, ovālajām lapām, kuras rotā plānas, elegantes sānu svītras, kas variē no rozā līdz baltai krāsai, atgādinot otas vilcienus. Lapu apakšpuse ir spilgti bordo vai violetā krāsā. Tāpat kā citi Marantaceae dzimtas augi, tas demonstrē niktinastu kustību – naktī lapas vertikāli aizveras, it kā lūgšanā.
Rozā Gleznainā Kalāteja
Goeppertia roseopicta
Goeppertia roseopicta, plaši pazīstama kā Rozā Gleznainā Kalāteja vai Rozā Gleznainā Lūgšanu Ābele, ir tropiskais lapu augs, kas dzimtenis Brazīlijas Atlantijas mežam. Iepriekš klasificēta kā Calathea roseopicta, tā pieder Marantaceae dzimtai un ir slavena ar savām izskatīgajām ovālajām lapām – tumši zaļām virspusēm ar rozā-sudraba otiņas triepienu rakstu un dziļi violetu apakšpusi. Pazīstama ar šķirnēm, piemēram, Medallion, Dottie un Rosy, tā krēslā saliek savas lapas augšup — parādībā, ko sauc par niktinastiju.
Sandera Kalatea
Goeppertia sanderiana
Goeppertia sanderiana, plaši pazīstama kā Sandera Kalatea vai Cigāru Kalatea, ir tropu lapu augs, kas savvaļā sastopams Ekvadoras un Peru lietus mežos Dienvidamerikā. Tam ir lielas, krāšņas lapas ar dekoratīviem rozā vai baltiem svītrainiem rakstiem uz tumši zaļa fona. Kā Marantaceae dzimtas pārstāvis tas ir īpaši pazīstams ar savu niktinastisko lapu kustību — dienas laikā lapas atveras, bet naktī salocās uz augšu, tādēļ augs ieguvis segvārdu 'lūgšanu augs'.
Ložņu gudenija
Goodyera repens
Ložņu gudenija (Goodyera repens) ir maza, mūžzaļa, pa zemi ložņājoša orhideja, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenās joslas skujkoku un jauktajos mežos Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Augs ar sakneņiem veido lēni izplešas kolonijas vecos, netraucētos skujkoku mežos, un tā tumši zaļās lapas rotā sudrabaini balts tīklveida raksts. No jūlija līdz septembrim augs veido 10-20 cm augstu vienpusēju ziedkopu, uz kuras atrodas 7-36 mazi balti vai gaiši zaļi, pūkaini ziedi. Gudenija dzīvo ciešā simbiozē ar mikorizas sēnēm, no kurām tās dīgļi ir pilnībā atkarīgi.
Govēnija
Govenia
Govēnija (Govenia) ir orhideju dzimtas (Orchidaceae) zemes orhideju (retāk epifītu) ģints, kurā ietilpst aptuveni 20–24 sugas. Tās dabiski sastopamas Meksikas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas (līdz Peru un Bolīvijai) kalnu priežu un ozolu mežos, kā arī Karību jūras reģionā; viens taksons, kas mūsdienās ir izmiris (Govenia floridana), auga Floridā. Augi veido sīpolveida bumbuļsīpolus, ko klāj plēvainas makstis, no kurām parasti izaug divas krokotas lapas. Lapas tiek nomestas sezonāli – dažām sugām ziedēšana notiek, kamēr lapas vēl ir zaļas, citām tikai pēc to pilnīgas nokalšanas. Ziedkopa veido ķekaru ar vairākiem vai pat padsmit gaišiem, parasti baltiem vai krēmkrāsas ziediem, kas bieži ir ar violetiem vai purpursarkaniem plankumiem un pilnībā neatveras.
Milzu orhideja (Grammatophyllum)
Grammatophyllum
Grammatophyllum ir aptuveni 12 epifītisku orhideju ģints no Dienvidaustrumāzijas, kas sastopama no Indoķīnas līdz Indonēzijai, Filipīnām, Jaungvinejai un Klusā okeāna salām. Tā ietver pasaulē lielāko orhideju Grammatophyllum speciosum (milzu jeb tīģerorhideju), kuras stublāji var sasniegt 3 m garumu un ceri svērt simtiem kilogramu. Kultivēšanā visizplatītākā ir G. scriptum ar mazākiem pseidobulbiem un siksnveida lapām, kas ir piemērota lielam podam vai grozam. Ziedi ir vaskaini, dzeltenzaļi ar sarkanbrūniem, tīģerim līdzīgiem plankumiem, un tie desmitiem izkārtoti uz garām, lokveida ziedkopām. Nosaukums cēlies no grieķu vārdiem gramma (līnija) un phyllon (lapa), norādot uz paralēlo lapu dzīslojumu. Augiem nepieciešami vairāki gadi, lai sasniegtu ziedēšanas vecumu.
Milzu orhideja
Grammatophyllum speciosum
Grammatophyllum speciosum ir pasaulē lielākā orhideju suga, milzīga epifīta, kuras dzimtene ir Dienvidaustrumāzijas tropu meži. Tā veido milzīgus, niedrēm līdzīgus pseidobulbus, kas var pārsniegt 2,5 metru garumu, un savvaļā šie ceri var svērt vairākus simtus kilogramu. Tās dzeltenie ziedi ar tumši sarkanbrūniem plankumiem izkārtoti blīvos, lokveida ķekaros, padarot to par kārotu eksemplāru botāniskajos dārzos un nopietnu orhideju kolekcionāru vidū.
Parastā pirkstpaparde
Grammitis billardierei
Maza epifītiska paparde, kas sastopama Tasmanijas, Austrālijas austrumu un Jaunzēlandes vēsajos, mitrajos mežos. Tā veido šauru, nedalītu un ādainu lapu cerus tumši zaļā krāsā ar izteiktu vidusdzīslu; lapas parasti ir 7 līdz 15 cm garas un tikai dažus milimetrus platas. Lapu apakšpusē abpus vidusdzīslai slīpi izvietotas iegarenas sporu kopas. Savvaļā tā aug uz mīksto kokpapardžu (piemēram, Dicksonia antarctica) stumbriem, zariem, trūdošiem baļķiem un apsūnojušiem akmeņiem no jūras līmeņa līdz aptuveni 1400 m augstumam. Botāniķi to tagad dēvē par Notogrammitis billardierei; Grammitis billardierei ir tās vecākais nosaukums.
Čīles gunnera
Gunnera tinctoria
Gunnera tinctoria, ko parasti dēvē par Čīles gunneru vai Čīles rabarberu, ir kolosāla daudzgadīga lakstauga suga, kuras dzimtene ir Čīles centrālās daļas un Argentīnas dienvidu vēsie, mitrie meži. Vietējie iedzīvotāji jau izsenis ir vākuši tās skābos lapu kātus kā dārzeņus, kas līdzīgi rabarberiem. Augs veido milzīgu, dziļi daivainu lapu cerus, kur katra lapa var sasniegt vairāk nekā metra platumu. Vasarā tas veido blīvu, konisku ziedkopu, kam seko mazi, oranžsarkani augļi. Tomēr ārpus savas dabiskās izplatības zonas tas ir kļuvis par bīstamu invazīvu nezāli Īrijas, Apvienotās Karalistes, Jaunzēlandes un Azoru salu mitrājos un piekrastes zonās, kur tas veido blīvas kolonijas, izspiežot vietējo veģetāciju un aizsprostojot ūdensceļus – pirms stādīšanas šajos reģionos noteikti pārbaudiet vietējos noteikumus.
Āzijas koku papardes
Gymnosphaera podophylla
Gymnosphaera podophylla, pazīstama arī kā Alsophila podophylla vai Cyathea podophylla, ir stumbru veidojoša koku papardes suga, kas dabā sastopama Dienvidaustrumāzijā, Dienvidķīnā, Taivānā, Japānā un Rjūkjū salās. Tā aug ēnainos meža apakšstāvos, gar strautiem un gravās 600–1000 m augstumā virs jūras līmeņa. Šī pundura koku papardes suga veido raksturīgu stumbru, kas rotāts ar kārpainiem, tumši violeti spīdīgiem vecu lapu kātu pamatiem, un tai ir izteiksmīgi divkārši planksnveida lapu vainagi, sasniedzot līdz 1,8 m augstumu.
sārtais piepene
Hapalopilus rutilans
Hapalopilus rutilans, latviski sārtais piepene, ir unikāla sēņu suga, kurai raksturīgs oranžīgi-kanēļkrāsas augļķermenis. Tās īpatnība ir tā, ka saskaroties ar sārmainu vidi (piemēram, amonjaku), tā nekavējoties kļūst spilgti violeta. Tā galvenokārt aug uz mirušu lapu koku stumbriem, saprotrofiski sadalot koksni. Uzmanību: tā ir ļoti indīga, satur poliporskābi, kas var izraisīt nervu sistēmas un nieru bojājumus.
Mandrinete
Hibiscus genevei
Hibiscus genevei (rakstīts arī H. genevii) ir Malvaceae dzimtas krūms, kas ir endēmisks Maurīcijas salai Indijas okeānā. Tas sasniedz 2-3 m augstumu, tam ir eliptiskas lapas 4 līdz 7 cm garumā un vientuļi ziedi uz gariem ziedkātiem, ar piecām atvērtām baltām līdz gaiši rozā ziedlapiņām un sarkanu centru, kas var pārsniegt 10 cm diametrā. Tika uzskatīts par izmirušu apmēram 150 gadus, līdz to atklāja no jauna 1968. gadā, un šodien tas ir ļoti rets augs, ko audzē galvenokārt saglabāšanas stādaudzētavās un botāniskajos dārzos.
Sarkanā samtbeka
Hortiboletus rubellus
Hortiboletus rubellus, pazīstama kā sarkanā samtbeka, ir ēdama beku dzimtas sēne. To raksturo koši sarkana līdz vīnsarkana cepurīte, kas jaunībā ir samtaina. Stobriņi ir dzelteni, piespiežot tie zilē. Kātiņš parasti ir dzeltens ar sarkanu dzīslojumu vai punktējumu. Aug lapu koku mežos, parkos un dārzos, bieži zem ozoliem, liepām vai skābaržiem, ar kuriem veido mikorizu.
rūsganā adatenene
Hydnellum ferrugineum
Hydnellum ferrugineum, pazīstama kā rūsganā adatenene, ir aizraujoša zemes sēne, kas veido mikorizu ar priedēm. To raksturo sīksta, korķveidīga konsistence un dziļi sarkanbrūni šķidruma pilieni, kas bieži izdalās no tās virspuses aktīvās augšanas laikā. Sēnes apakšpusē lapiņu vietā ir adatiņas, kas ir raksturīgi šai ģintij. Tā nav ēdama ārkārtīgi rūgtās garšas un koksnainās konsistences dēļ, taču tā ir augstu novērtēta vilnas krāsošanā, kur tā sniedz skaistus bēšus līdz brūnus toņus.
Hydropisphaera peziza
Hydropisphaera peziza
Hydropisphaera peziza ir asku sēņu suga, kam raksturīgi sīki, kausveida augļķermeņi (peritēciji), parasti bāli dzeltenā līdz oranžā krāsā. Tās parasti aug uz trūdošas koksnes vai citām sēnēm, dodot priekšroku īpaši mitrai un ēnainai videi mērenās joslas un tropu mežos.
Smailā mietene
Hygrocybe acutoconica
Hygrocybe acutoconica, plašāk pazīstama kā smailā mietene, ir uzkrītoša sēne, kurai raksturīga spilgti dzeltena līdz oranždzeltena koniska cepurīte. Mitrā laikā cepurīte bieži ir gļotaina vai lipīga, un tā saglabā savu smailo formu pat nobriestot. Tā parasti sastopama neuzlabotos zālājos, kāpās un mežmalās. Kā sēņu suga tā neveido lapotni vai ziedus, bet vairojas ar sporām.
Augļu himenosicīfa
Hymenoscyphus fructigenus
Hymenoscyphus fructigenus ir maza saprofīta asku sēne, kas attīstās tieši uz ozolzīļu kausiņiem, dižskābaržu augļapvalkiem vai pūstošiem lazdu riekstiem. Tā izskatās kā sīki, bālgani līdz dzeltenīgi diski uz īsa kātiņa.
pūšļainā hipogimnija
Hypogymnia physodes
Hypogymnia physodes, latviski pūšļainā hipogimnija, ir viena no visizplatītākajām ķērpju sugām Latvijā. Tai ir lapveida laponis, kam raksturīgi uzpūsti (pūšļaini) daivu gali. Augšpuse ir pelēcīga līdz bālgana, savukārt apakšpuse ir melna un bez piestiprināšanās orgāniem (rizīnām). Tā ir ļoti izturīga suga, taču jutīgi reaģē uz gaisa piesārņojumu ar sēra dioksīdu, tāpēc kalpo kā gaisa tīrības bioindikators.
Rūsganā hipoksilona
Hypoxylon rubiginosum
Hypoxylon rubiginosum ir saprofīta asku sēne, kas galvenokārt attīstās uz lapu koku atmirušās koksnes. To raksturo plānas, saplacinātas stroma formas un raksturīga ķieģeļsarkana vai rūsas krāsa, kas ar vecumu kļūst melna. Tas nav augs, bet gan sēne, kurai ir izšķiroša nozīme organiskās vielas sadalīšanā meža ekosistēmās.
lāču beka
Imleria badia
Imleria badia, pazīstama kā lāču beka, ir viena no populārākajām ēdamajām sēnēm Latvijā. To raksturo kastaņbrūna cepurīte, kas mitrā laikā ir nedaudz lipīga, un dzeltenas stobriņu atveres, kas piespiežot kļūst zilganzaļas. Aug galvenokārt skujkoku mežos, veidojot mikorizu ar eglēm un priedēm. Tā tiek augsti vērtēta stingrā mīkstuma un lieliskās garšas dēļ.
Kas ir Sarežģīti augi?
Sarežģīti augi ir sarežģīti un apbalvo pieredzējušus dārziniekus. Tie prasa specifiskus gaismas, mitruma un temperatūras apstākļus, kā arī pastāvīgu uzmanību. Lieliski entuziastiem, kas meklē izaicinājumu.
Padomi Sarežģīti augi audzēšanai
Ar sarežģīti augi panākumi slēpjas detaļās. Uzraugiet gaisa mitrumu, ja nepieciešams izmantojiet filtrētu ūdeni, uzturiet stabilu temperatūru un esiet gatavs pielāgot kopšanu atbilstoši auga reakcijai.