Adoxaceae
Rievotlapu irbene: Ideāls augs iesācējiem
Viburnum rhytidophyllum
Izturīgs un mazprasīgs krūms: piemērota saule vai pusēna, mitra, labi drenēta augsne un aizvējš no aukstiem ziemas vējiem.
Ik pēc 7 dienām
Daļēja ēna
-25° - 32°C
% - %
Kategorijas
Kas ir Rievotlapu irbene?
Rievotlapu irbene (Viburnum rhytidophyllum) ir viegls kopšanas augs no Adoxaceae dzimtas. Rievotlapu irbene ir mūžzaļš krūms no Ķīnas, kas sasniedz 3 līdz 4,5 m augstumu un platumu. Tās garās, tumši zaļās lapas ir izteikti rievotas no augšpuses un klātas ar bēšu pūku no apakšpuses, pēc taustes atgādinot ādu. Pavasara beigās tā zied ar plakaniem, krēmkrāsas ziedu čemuriem 10 līdz 20 cm di...
Rievotlapu irbene izaug līdz 4.5m, platums 450 cm, laistīšana ik pēc 7 dienām, -25°C – 32°C. Tas ir nepiemērots iekštelpās un drošs mājdzīvniekiem.
Atšķirībā no daudziem tropiskajiem augiem, Rievotlapu irbene panes laistīšanas kļūdas. Piemērots iesācējiem. Atšķirībā no daudzām populārām sugām, Rievotlapu irbene ir droši turēt mājdzīvnieku tuvumā.
Kā kopt Rievotlapu irbene?
TLDR: Rievotlapu irbene nepieciešams Daļēja ēna, laistīšana ik pēc 7 dienām un temperatūra -25–32°C ar 40-70% mitrumu.
Cik bieži laistīt Rievotlapu irbene?
Pirmos divus gadus laistiet katru nedēļu, vēlāk – tikai vasaras sausuma periodos. Pārlieku slapja augsne veicina sakņu puvi.
Cik daudz gaismas nepieciešams Rievotlapu irbene?
Pilna saule līdz pusēna. Spēcīgā saulē un sausā ziemas vējā lapas var apdegt un saritināties.
Kāda augsne ir vislabākā Rievotlapu irbene?
Mitra, bagātīga un labi drenēta augsne, vēlams nedaudz skāba. Augs pielāgojas māla, smilts vai parastai dārza augsnei.
Kādu podu izmantot Rievotlapu irbene?
Tas ir dārza augs. Jaunībā to dažus gadus var audzēt lielā podā (50 cm vai vairāk) ar drenāžas caurumu.
Kas ir Rievotlapu irbene un no kurienes tas nāk?
Rievotlapu irbene ir mūžzaļš krūms no Ķīnas, kas sasniedz 3 līdz 4,5 m augstumu un platumu. Tās garās, tumši zaļās lapas ir izteikti rievotas no augšpuses un klātas ar bēšu pūku no apakšpuses, pēc taustes atgādinot ādu. Pavasara beigās tā zied ar plakaniem, krēmkrāsas ziedu čemuriem 10 līdz 20 cm diametrā, kas piesaista tauriņus, kam seko sarkani augļi, kuri vēlāk kļūst melni un saglabājas līdz ziemai. Ziedpumpuri ir redzami jau kopš iepriekšējā rudens. To izmanto kā augstu dzīvžogu vai solitāru krūmu aukstā un mērenā klimatā.
Kā vairot Rievotlapu irbene?
Puskoksnes spraudeņi
Lietojiet cimdus: lapu matiņi kairina ādu. Uzturiet mitrumu, bet nepieļaujiet pārlieku slapjumu, līdz parādās dzinumi.
- 1 Vasarā nogrieziet 10 līdz 15 cm garas galotnes no zariem, kas nav ziedējuši
- 2 Noņemiet apakšējās lapas un augšējās lapas pārgrieziet uz pusēm
- 3 Apstrādājiet pamatni ar apsakņošanas hormonu
- 4 Stādiet smilts un substrāta maisījumā, pārklājiet ar plastmasas maisiņu un novietojiet gaišā ēnā
Nepieciešamie materiāli:
Noliekteņi
Process ir lēns, bet gandrīz vienmēr veiksmīgs. Ideāli piemērots, ja jums jau ir pieaudzis augs.
- 1 Izvēlieties zemu un lokanu zaru
- 2 Veiciet nelielu iegriezumu mizā vietā, kur zars pieskaras zemei
- 3 Ierociet šo daļu zemē un nostipriniet ar skavu vai akmeni
- 4 Atdaliet no mātesauga, kad ir izveidojušās spēcīgas saknes
Nepieciešamie materiāli:
Cik liels izaug Rievotlapu irbene?
TLDR: Rievotlapu irbene var sasniegt 4.5m augstumu ar Vidējs augšanas ātrumu.
Maksimālais augstums
4.5m
Platums
4.5m
Augšanas ātrums
Vidējs
Lapotne
Mūžzaļš
Uzmanību: toksisks augs
Šis augs var būt toksisks, ja norīts. Turiet to sasniedzamā no:
Auga lietojums
Dekoratīvs
Lielisks dekorēšanai
Kādas slimības bieži skar Rievotlapu irbene?
TLDR: Rievotlapu irbene ir uzņēmīgs pret 5 zināmām slimībām. Regulāri pārbaudiet, lai savlaicīgi atklātu problēmas.
Laputis
Laputis ir mazs, mīkstķermeņa, bumbierveidīgs kukainis (1,5–3 mm garš), kas barojas, iesūcot augu sulā esošās barības vielas. Tie vairojas ātri un var strauji novājināt augus, izraisot deformētu augšanu un pārnēsājot augu vīrusus. Laputis sastopamas dažādās krāsās, tostarp zaļā, melnā, sarkanā, dzeltenā, brūnā un pelēkā. Tās izdala medusrasu – lipīgu vielu, kas piesaista skudras un veicina sodrēju pelējuma augšanu.
Phytophthora sakņu puве
Slimība, ko izraisa sēnēm līdzīgi organismi (oomicēti), kas dzīvo augsnē un var izdzīvot gadiem ilgi. Tā ietekmē augu saknes, stumbru un sakņu kaklu, būdama īpaši smaga pārmitrās vai slikti drenētās augsnēs. Tā ir otrs biežākais sakņu puves cēlonis kokiem un krūmiem.
Pelēkā puuve (Botrytis slimība)
Pelēkā puuve, ko izraisa sēne Botrytis cinerea, ir plaši izplatīts nekrotrofisks patogēns, kas skar vairāk nekā 1400 augu sugu. Tā attīstās vēsā, mitrā vidē un uzbrūk novājinātiem vai novecojušiem augu audiem, izraisot mīkstu puvi un raksturīgu pelēku, pūkainu augšanu.
Lapu plankumainība
Lapu plankumainība ir izplatīta sēnīšu slimība, ko izraisa dažādi patogēni, tostarp Alternaria, Ascochyta, Colletotrichum, Septoria un Venturia. Tā galvenokārt skar lapas, izraisot iekrāsotus plankumus, kas bez ārstēšanas var novest pie priekšlaicīgas lapu nobiru.
Salīdzināt ar līdzīgiem augiem
| Raksturojums | Grūtības pakāpe | Apgaismojums | Laistīšana | Drošs mājdzīvniekiem |
|---|---|---|---|---|
| Lauka kļava | Viegls | Spilgta izkliedēta gaisma | 14d | ✓ |
| Ibērijas saulrietenis | Viegls | Tiešā saule | 14d | ✓ |
| Kārpainais bērzs | Viegls | Tiešā saule | 14d | ✓ |
| Lielziedu gailardija | Viegls | Tiešā saule | 10d | ✓ |