Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3942 augi
Rāda 3853–3888 no 3942
Melnacainā pupiņa
Vigna unguiculata
Melnacainā pupiņa (Vigna unguiculata) ir viengadīgs pākšaugs, kas dabīgi sastopams Rietumāfrikā un plaši kultivēts tropiskos un subtropiskos apgabalos visā pasaulē. To atpazīst pēc raksturīgā melnā plankuma ap sēklas nabu. Tā ir viena no cilvēces senākajām un uzturvērtīgākajām kultūraugu sugām, bagāta ar olbaltumvielām, šķiedrvielām un mikroelementiem. Tai ir arī būtiska loma augsnes veselībā, jo tā spēj saistīt atmosfēras slāpekli.
Lielā Vinca
Vinca major
Vinca major, plaši pazīstama kā Lielā Vinca, ir spēcīgs mūžzaļš augsnes pārsegaugs, kas nāk no Eiropas Vidusjūras reģiona. Tā veido spīdīgas tumšzaļas lapas un pievilcīgus pieclapiņu violeti zilus ziedus no pavasara līdz vasarai. Ātri izplešas un lieliski pielāgojas dažādiem apstākļiem – labi aug daļējai ēnā un tiek plaši izmantota nogāžu nosegšanai, nezāļu apspiedei un ēnainu dārza vietu aizpildīšanai. Neraugoties uz tās dekoratīvo vērtību, ārpus dabiskā izplatības areāla tā var kļūt invazīva.
Mazā miertirte
Vinca minor
Mazā miertirte (Vinca minor) ir mūžzaļš, ložņājošs hūteņu dzimtas (Apocynaceae) augs, kura dzimtene ir Centrāleiropa un Dienvideiropa. Tā ir atpazīstama pēc zvaigžņveida zili violetajiem ziediem un spīdīgajām, ādainajām tumši zaļajām lapām, kas visu gadu veido blīvu un skaistu paklāju. To plaši izmanto kā augsnes sedzējaugu dārzos, īpaši daļēji ēnainās vietās, kur citiem augiem ir grūti izdzīvot. Augs satur alkaloīdus, piemēram, vinkamīnu, ko pēta medicīnā, taču tie padara augu toksisku dzīvniekiem un cilvēkiem, ja tas tiek norīts.
Raiblapu mazā miertirte
Vinca minor 'Variegata'
Raiblapu mazā miertirte ir zems, ložņājošs mūžzaļš puskrūms, kas pieder pie kārklu dzimtas (Apocynaceae) un ir cēlies no Centrāleiropas un Dienvideiropas. Augs ir iecienīts tā pelēkzaļo, ovālo lapu dēļ, kurām ir krēmbaltas apmales. Tā tievie stublāji apsakņojas mezglu vietās visur, kur tie pieskaras augsnei, ātri izveidojot blīvu paklāju. Galvenokārt pavasarī tas zied ar vientuļiem, violetziliem pieclapu ziediem. Augs ir izcili izturīgs, spējot pielāgoties apstākļiem no pilnas saules līdz dziļai ēnai.
Melnā putnu pienene
Vincetoxicum nigrum
Melnā putnu pienene (Vincetoxicum nigrum) ir daudzgadīgs lakstaugs — tīstekļveidīgs vīteņaugs, kura dzimtene ir Vidusjūras Eiropa. Vēlā pavasarī un vasarā tas veido mazas zvaigžņveidīgas ziediņas dziļi melnas līdz tumši violetas krāsas toņos. Ziemeļamerikā tas ir ārkārtīgi invazīvs — veido biezus audzes, kas izspiež vietējo veģetāciju. Visas auga daļas ir stipri indīgas.
Smaržīgā vijolīte
Viola
Smaržīgā vijolīte (Viola) ir zems, ložņājošs daudzgadīgs augs, kas tiek augsti vērtēts sirdsveida lapu un mazo, ļoti smaržīgo ziedu dēļ purpursarkanos, zilos vai baltos toņos, kas uzplaukst agrā pavasarī. Tā ir dzimusi Eiropā un mērenajā Āzijā, veido kompaktas rozetes, kas lēnām izplatās ar stīgām, padarot to par lielisku izvēli ēnainām dobēm, pameža dārziem un podiem. Ziedi un lapas ir ēdami un kopš seniem laikiem tiek izmantoti parfimērijā, konditorejā un tautas medicīnā.
Tīruma vijolīte
Viola arvensis
Viola arvensis jeb tīruma vijolīte ir zema auguma viengadīgs vai divgadīgs savvaļas augs, kura dzimtene ir Eiropa, Rietumāzija un Ziemeļāfrika. Tā veido karotes formas lapu rozeti ar strupi zobainām malām un ražo mazus ziedus ar piecām ziedlapiņām, kas parasti ir krēmbaltas vai gaiši dzeltenas ar violetiem plankumiem uz apakšējās ziedlapiņas, lai gan krāsa var atšķirties. Plaši naturalizējusies, tā plaukst apstrādātās augsnēs, pļavās un tīrumos, ziedot no agra pavasara līdz rudenim.
Smaržīgā vijolīte
Viola odorata
Smaržīgā vijolīte ir zema, izturīga daudzgadīga lakstaugs, kas dabiski sastopams Eiropā un Rietumāzijā. Tā ir novērtēta ar saviem saldi smaržīgajiem purpursarkanajiem vai baltajiem ziediem un sirdsveida lapām. Tā izplatās ar stoloniem, veidojot blīvu ziedošu paklāju, padarot to par populāru zemes segumu ēnainām apmalēm un meža dārziem.
Parastais zilais vijolīte
Viola sororia
Viola sororia, plaši pazīstama kā parastais zilais vijolīte vai meža vijolīte, ir Ziemeļamerikas vietējs daudzgadīgs lakstaugs, kas tiek augstu novērtēts par saviem šarmantajiem zilganzilajiem pavasara ziediem. Tā labi aug mitrās, ēnainas meža malās, pļavās un dabiskās dārzos. Izturīga no 3a līdz 7b zonai, tā brīvi vairojas ar sēklām un izplatās ar sakneņiem, padarot to par lielisku zemu kopšanu prasošu augsnes segu ēnainās vietās.
Meža Atraitnīte
Viola tricolor
Meža Atraitnīte (Viola tricolor) ir neliels lakstaugs, kas ir dzimtenis Eiropā un Rietumāzijā un tiek uzskatīts par mūsdienu kultivēto atraitnīšu savvaļas senctēvu. Tā veido burvīgus trīskrāsainus ziedus violetu, dzeltenu un baltu toņu kombinācijā, ziedot no ziemas līdz vasarai.
Atraitnīte
Viola x wittrockiana
Viola x wittrockiana, plaši pazīstama kā atraitnīte, ir hibrīdaugs, kas izveidots no Eiropas savvaļas vijolītēm. Tā ir viena no mīļākajām vēsā sezona dobju puķēm — atraitnītes ražo dzīvespriecīgus, samtainus ziedus ar raksturīgiem "sejai līdzīgiem" rakstiem plašā krāsu gammā. Tās lieliski aug vēsās temperatūrās un parasti tiek stādītas pavasara un rudens dārzos.
Āmuļi
Viscum
Viscum ir āmuļu ģints, kurā ietilpst aptuveni 112 sugu pusparazītiski krūmi no Santalaceae dzimtas, kuru dzimtene ir Eiropa, Āfrika, Āzija un Austrālāzija. Tie dzīvo piestiprinājušies pie koku un krūmu zariem, no kuriem uzņem ūdeni un minerālsāļus, taču tiem ir zaļas lapas un tie veic fotosintēzi. Tie veido noapaļotus, sazarotus cerus ar sīkiem dzeltenzaļiem ziediem un baltām, dzeltenām, oranžām vai sarkanām ogām ar ļoti lipīgu mīkstumu. Putni ēd ogas un notīra sēklas uz zariem, kur tās dīgst. Pazīstamākais ir baltais āmulis (V. album), ko izmanto kā Ziemassvētku rotājumu.
Baltais āmuulis
Viscum album
Baltais āmuulis (Viscum album) ir mūžzaļš pusparazītisks krūms santalkoku dzimtā, kas aug piestiprinājies pie saimniekaugu, piemēram, ābeļu, liepu un papeļu, zariem, uzsūcot ūdeni un minerālvielas caur haustoriju. Tam ir ādainas, dzeltenzaļas lapas un mazi divmāju ziedi, kam seko lipīgas baltas vai dzeltenas ogas, kuras tradicionāli tiek vāktas Ziemassvētkos.
Vītolu vitekss
Vitex
Vitekss ir aromātisku, sauli mīlošu krūmu un nelielu koku ģints, kas vislabāk pazīstama no kultivētā vītolu viteksa (Vitex agnus-castus). Šie lapu koki un krūmi izaug aptuveni 3-6 m augsti un vasarā veido iespaidīgas, smaržīgas purpura, zilas, rozā vai baltas ziedu vārpas virs plaukstveida, pelēkzaļām lapām.
Šķīstības koks
Vitex agnus-castus
Vitex agnus-castus, plaši pazīstams kā šķīstības koks vai mūku pipari, ir lapu krītošs Vidusjūras reģiona krūms Lamiaceae dzimtā. Visā vasarā un rudenī tas nes smaržīgus lavandas zilās krāsas ziedu vārpas, kas piesaista tauriņus un apputeksnētājus. Ārkārtīgi izturīgs pret sausumu un viegli pielāgojams, ar gadsimtiem ilgu vēsturi kā ārstniecības augs.
Puriri
Vitex lucens
Puriri (Vitex lucens) ir majestātisks mūžzaļš koks, kas ir endēmisks Jaunzēlandes ziemeļu daļai. Tas var sasniegt līdz 20 metriem augstumā ar plašu, izpletu lapotni, spīdīgām palmveida lapām un cauruļveida rozā līdz sarkanas krāsas ziediem, kas zied visu gadu. Tas ir viens no Jaunzēlandes ikoniskākajiem vietējiem kokiem, kas nodrošina būtisku barību un dzīvotni vietējiem putniem, piemēram, kererū (vietējam baložu dzimtas putnam).
Vīnogulājs
Vitis
Vitis, plaši pazīstams kā vīnogulājs, ir koksains tīņaugs ar lielu vēsturisko un ekonomisko nozīmi. Tā stumbri, ko sauc par vītnēm, piestiprinās pie balstiem ar ūsām. Augs ir slavens ar vīnogu ražošanu — tās aug ķekeros un ir vīna rūpniecības pamats, kā arī tiek lietotas svaigas vai kaltētas. Lapas ir lielas, daivainas un deciduālas, veidojot blīvu lapotni, kas ir ideāla pergolām.
Labruskas vīnkoks
Vitis labrusca
Vitis labrusca, ko parasti dēvē par Labruskas vīnkoku vai Ziemeļu meža vīnkoku, ir spēcīgs vasarzaļš vīnkoku dzimtas kāpjošs krūms, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumi. Tā ir daudzu iecienītu Amerikas vīnogu šķirņu priekštece, no kurām pazīstamākā ir 'Concord' vīnoga, ko plaši izmanto sulu, želeju un vīnu gatavošanā. Šis ātraudzīgais vīnkoks kāpj ar vītnēm un var sasniegt 4,5–6 metru garumu, ražojot tumši zili melnu vīnogu ķekarus ar raksturīgu muskusa aromātu. Tā lielās, trīsdaivainās lapas rudenī iekrāsojas pievilcīgos toņos, un pavasarī vai vasaras sākumā zied smaržīgi, zaļgani dzelteni ziedi. Izturīgs un pielāgoties spējīgs augs, kas piemērots 5.–8. klimatiskajai zonai; tas plaukst pilnā saulē un labi drenētā smilšmāla augsnē.
Krastmalas vīnkoks
Vitis riparia
Vitis riparia, ko parasti dēvē par krastmalas vīnkoku vai salnas vīnkoku, ir spēcīgi augošs vasarzaļš vīnkoku dzimtas kāpjošs krūms, kura dzimtene ir Ziemeļamerika, sākot no Kanādas līdz ASV centrālajai daļai. Tas plaukst upju krastos, mežmalās un akmeņainās nogāzēs, kāpjot kokos un konstrukcijās augstumā, kas pārsniedz 20 metrus. Rudenī tā sirdsveida daivainās lapas kļūst zeltaini dzeltenas, savukārt mazo, tumši zilo ogu ķekari, kas kļūst saldāki pēc pirmās salnas, nodrošina būtisku barību savvaļas dzīvniekiem un tiek izmantoti sulu, želeju un vīna gatavošanai.
Muskadīnvīnogas
Vitis rotundifolia
Muskadīnvīnogas (Vitis rotundifolia, klasificētas arī kā Muscadinia rotundifolia) ir kokains, lapu koks, kas dabiski aug ASV dienvidaustrumos. Tās kāpj ar vienkāršām vītnēm un tām ir spīdīgas, gandrīz apaļas lapas ar rupjiem zobiem, kas rudenī kļūst zeltaini dzeltenas. Ziedi ir mazi, zaļgani balti, īsos ķekaros pavasarī, un dod lielas ogas ar biezu mizu, bronzas vai tumši violetas, kas nogatavojas no vasaras beigām līdz rudenim. Daudzi augi ir tikai sievišķie un tiem nepieciešama ideāli ziedoša šķirne tuvumā, lai nestu augļus; šķirnes, piemēram, 'Carlos', 'Noble' un 'Triumph', ir pašauglīgas. Tās ir izturīgas pret Pīrsa slimību un filokseru, tāpēc tās labi aug siltā, mitrā klimatā, kur Eiropas vīnogas cieš.
Parastā vīnogulājs
Vitis vinifera
Parastais vīnogulājs (Vitis vinifera) ir viens no vecākajiem kultivētajiem augiem cilvēces vēsturē, kura izcelsme meklējama Vidusjūras baseinā un Rietumāzijā. Šis spēcīgais lapu koku tipa tīrelis ražo slavenos vīnogu ķekarus, ko izmanto vīna ražošanā, svaigā veidā baudīšanai un rozīņu ieguvei. Tā daiviņlapu lapas ir dekoratīvas un sniedz patīkamu ēnu uz pergoliņām un redeļiem.
Caurulveida rudzupuķe
Volutaria tubuliflora
Caurulveida rudzupuķe (Volutaria tubuliflora) ir viengadīgs lakstaugs Asteraceae dzimtā, kas dabīgi aug Ziemeļāfrikā un Vidusjūras baseinā. To atpazīst pēc rozīgi violetajiem caurulveida ziediem un dziļi sadalītajām, apmatotajām lapām. Augs labi attīstās smilšainās, sausās līdz pustuksneša vidēs. Kalifornijā (ASV) tas uzskatāms par invazīvu sugu, kas apdraud vietējās tuksneša ekosistēmas, jo viens augs var saražot līdz 2500 sēklu.
Vrīzeja
Vriesea
Vrīzeja ir ģints ar aptuveni 250 epifītisko bromeliju sugām, kas ir dzimtās Amerikā, īpaši Centrālajā un Dienvidamerikā. Tās veido tvertnes formas rozetes ar garām, bieži dekoratīvi svītrainām vai raibu zīmējumu lapām. Dramatiskie, plakanās ziedkopas izstaro spilgtas sēpālas sarkanos, dzeltenos, oranžos un rozā toņos, kas saglabājas vairākas nedēļas.
Omāru Knaibles Bromeliāde
Vriesea carinata
Vriesea carinata, plaši pazīstama kā Omāru Knaibles Bromeliāde vai Krāsotā Spalva, ir epifītiska bromeliāde, kuras dzimtene ir Brazīlijas Atlantijas mežs. Tā tiek augstu novērtēta par saviem iespaidīgajiem sarkanajiem un dzeltenajiem ziedu lapiņu braktejiem, kas atgādina omāra knaibles. Kompakts, viegli kopjams augs, kas lieliski piemērots iekštelpu tropiskām vietām.
Milzu vrīzija
Vriesea gigantea
Milzu vrīzija (Vriesea gigantea) ir liela izmēra epifīta bromēlija, kuras dzimtene ir Brazīlijas Atlantijas okeāna piekrastes meži. Tā ir atpazīstama pēc platām, lentveida lapām ar raksturīgu tīklveida (rūtainu) zīmējumu gaiši zaļos un dzeltenzaļos toņos, kas atgādina tīklu vai čūskas ādu. Augs veido spēcīgu rozeti, kas var pārsniegt 70 cm platumu, un brieduma stadijā no centra izaug augsts ziedkāts. Dabā tā aug piestiprinājusies pie koku stumbriem, uzņemot ūdeni un barības vielas galvenokārt caur rozetes centru (tā saukto "kausu" vai "tvertni").
Hieroglifu vrīzija
Vriesea hieroglyphica
Rozetes tipa bromēlija ar raksturīgām, joslainām zaļām lapām, kurām ir tumšs šķērssvītrojums un atliekti gali, kas atgādina hieroglifu rakstus. Veido zarotus dzeltenus, krēmkrāsas vai baltus ziedus uz gariem ziedkātiem. Endēmiska Brazīlijas dienvidaustrumiem, kur tā plaukst mitros apstākļos koku pavēnī.
Liesmojošais Zobens
Vriesea splendens
Vriesea splendens, plaši pazīstama kā Liesmojošais Zobens, ir iespaidīga tropiskā bromelija, kas cēlusies no Trinidādas un Venecuēlas. Tā veido dramatisku, zobena formas sarkanu ziedkopas smaili, kas var saglabāties vairākus mēnešus, padarot to par vienu no iespaidīgākajiem pieejamajiem iekštelpu augiem. Tās tumši zaļajām lapām ir raksturīgas horizontālas purpursarkanbrunās joslas, radot skaistu arhitektonisko formu pat bez ziediem.
Kambrijas orhideja
Vuylstekeara
Vuylstekeara ir mākslīgi radīts orhideju notogenuss (Cochlioda × Miltonia × Odontoglossum krustojums), kas komerciāli visbiežāk pazīstams kā "Kambrija", galvenokārt caur populāro Vuylstekeara Cambria 'Plush' šķirni. Hibrīds apvieno vecāku sugu labākās īpašības: tas nodrošina izturīgus, krāsainus ziedus un ir salīdzinoši viegli kopjams, tāpēc to bieži iesaka arī iesācējiem orhideju audzētājiem. No mīkstajām pseidobulbām aug lentveida lapas, un ziedi parādās dažādās krāsās, no dzeltenas līdz bordo, ar kontrastējošiem ziedlapu rakstiem.
Trīslapu valdstēinija
Waldsteinia ternata
Trīslapu valdstēinija (Waldsteinia ternata) ir zema auguma, daļēji mūžzaļš daudzgadīgs segaugs no rožu dzimtas (Rosaceae). Tā ir cēlusies no Centrāleiropas līdz Sibīrijai un Japānai. Trīsdaļīgās, tumši zaļās lapas veido blīvu paklāju, kas efektīvi nosedz zemi visu veģetācijas periodu. Lapojums paliek zaļš zem sniega un pavasarī ātri atjaunojas. Maijā augs uzzied dzelteniem ziediem, kas atgādina zemeņu ziedus. Trīslapu valdstēinija ir ļoti viegli kopjama un lieliski piemērota kā segaugs daļēji ēnainam dārzam.
Zilganā tilandsija
Wallisia cyanea
Wallisia cyanea (agrāk Tillandsia cyanea), pazīstama kā zilganā tilandsija vai "rozā spalva", ir epifītisks bromēliju dzimtas augs, kura dzimtene ir Ekvadoras tropu meži. Tā veido blīvu, šauru, zālei līdzīgu lapu rozeti, no kuras izaug saplacināta, intensīvi rozā vārpa, kas atgādina putna spalvu. No šīs vārpas vairāku mēnešu garumā secīgi parādās īslaicīgi, violeti zili ziedi. Tas ir lēni augošs augs, kam nav nepieciešama augsne, un to audzē galvenokārt iespaidīgā, ilgstoši krāsainā ziedkopas dēļ.
Čakonija
Warszewiczia
Warszewiczia ir mūžzaļo tropu koku un krūmu ģints rubiju (kafijas) dzimtā, kuras dzimtene ir Centrālamerika, Karību jūras reģions un Dienvidamerikas ziemeļi. Tās pazīstamākā un visplašāk kultivētā suga W. coccinea — čakonija jeb savvaļas puansētija — ir Trinidādas un Tobāgo nacionālais zieds. Augs tiek augstu vērtēts tā iespaidīgo ziedkopu dēļ: garas, stāvas vārpas ar desmitiem mazu, neuzkrītošu dzeltenu ziedu, kurus katru ieskauj viena liesmojoši sarkana, palielināta kauslapa (segplātne), kas piešķir ziedkopai tās košo krāsu. Tas aug kā liels krūms vai mazs koks, kultivēšanas apstākļos parasti sasniedzot 4–8 m augstumu (savvaļā līdz 12 m), ar lielām, spīdīgām un ādainām lapām.
Diegu vašingtonija
Washingtonia filifera
Washingtonia filifera jeb diegu vašingtonija (saukta arī par Kalifornijas vēdekļpalmu vai tuksneša palmu) ir spēcīga, vienstumbra palma, kuras dzimtene ir ASV dienvidrietumu tuksnešu oāzes. Tā ir vienīgā palmu suga, kas ir vietējā Ziemeļamerikas rietumos, un tā veido blīvas audzes pie dabiskiem avotiem Mohaves un Kolorādo tuksnešos. Pieaugušiem eksemplāriem izveidojas biezs, šķiedrains un pelēcīgs stumbrs, ko vainago lielas vēdekļveida lapas (palmatas), kuru diametrs var sasniegt 1,5–2 m. Katrai lapai malās ir saritinājušies pavedieni, kas devuši sugas nosaukumu "filifera" (pavedienus nesoša). Neapgrieztiem kokiem ap stumbru parasti saglabājas nokaltušu lapu "svārki", tādēļ to mēdz dēvēt arī par "svārku palmu".
Meksikāņu vēdekļpalmа
Washingtonia robusta
Washingtonia robusta, plaši pazīstama kā Meksikāņu vēdekļpalma jeb Debesskrāpis, ir ātri augoša palma, kas ir dzimtā Bajas Kalifornijā un Sonoras štatā, Meksikā. Augsti novērtēta par savu slaido, augsto stumbru un lielajām vēdekļveida lapām, tā var sasniegt līdz 30 metriem augstumā un ir plaši stādīta gar bulvāriem, parkos un silta klimata dārzos visā pasaulē.
Krāšņā veigela
Weigela florida
Krāšņā veigela (Weigela florida) ir vasarzaļš ziedošs krūms, kura dzimtene ir Ziemeļķīna un Koreja. Tā ir iecienīta bagātīgo, trompetveida ziedu dēļ rozā, sarkanos un baltos toņos, kas parādās vēlā pavasarī un vasaras sākumā, padarot to par populāru izvēli dārza apmalēm un pamatu stādījumiem. Tās lokveida zari veido elegantu siluetu, un mūsdienu šķirnes piedāvā plašu lapotnes krāsu klāstu – no tumši bordo līdz raibām krēmkrāsas lapām.
Piekrastes Rozmarīns
Westringia fruticosa
Westringia fruticosa, plaši pazīstama kā Piekrastes Rozmarīns, ir izturīgs mūžzaļš krūms, kas dzimtenis Austrālijas dienvidaustrumu piekrastes rajonos. Neskatoties uz savu nosaukumu un rozmarīnam līdzīgo lapotni, tas nav radniecīgs īstajam rozmarīnam, bet pieder piparmētru dzimtai (Lamiaceae). Tas gandrīz visu gadu ražo daudzas mazas baltas līdz lavandas krāsas ziediņus, padarot to par populāru dekoratīvu krūmu Austrālijas un Vidusjūras stila dārzos.
Karakasas Vigandija
Wigandia urens
Wigandia urens ir ātri augošs liels krūms vai neliels koks, kas ir dzimtenis Meksikā un Centrālamerikas/Dienvidamerikas reģionā. Tas tiek augstu novērtēts par savām milzīgajām teksturētajām lapām, kas var sasniegt 30 cm garumu. Viss augs ir klāts ar sariņveida dzeloņainiem matiem, kas izraisa smagu kontaktdermatītu, padarot to par vienu no bīstamākajiem dekoratīvajiem augiem darbā ar to. Vasarā tas veido iespaidīgas tumši violetu ziedu ķekarus ar baltu rīkli, piesaistot apputeksnētājus. Augs labi attīstās pilnā saulē ārpus telpām un pēc iesakņošanās ir ļoti izturīgs pret sausumu.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.