Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3464 augi
Rāda 2485–2520 no 3464
Pastazas filodendrs
Philodendron pastazanum
Philodendron pastazanum ir ložņājošs kallu dzimtas (aroīds) augs, kura dzimtene ir Pastazas provinces tropu lietus meži Ekvadoras austrumos, kā arī Peru, 300 līdz 1000 metru augstumā virs jūras līmeņa. Atšķirībā no daudziem kāpelējošiem filodendriem, tas aug, izplešoties pa meža augsni, nevis kāpjot kokos. Tam ir lielas, sirdsveida lapas ar izteiktu dzīslojumu un samtainu tekstūru, dziļi zaļā krāsā, kas to atšķir no līdzīgām sugām, piemēram, Philodendron mamei un Philodendron sodiroi. To aprakstīja botāniķis K. Krauze ap 1940. gadu, un tā nosaukums ir atsauce uz Ekvadoras Pastazas provinci.
Ozollapu Filodendrs
Philodendron pedatum
Philodendron pedatum, plaši pazīstams kā ozollapu filodendrs, ir kāpjoša aroidālā auga suga, kas dabā aug Dienvidamerikas tropu lietusmežos. Tā dziļi daiļaizgrieztās, ozollapai līdzīgās lapas padara to par vienu no iespaidīgākajiem ģints pārstāvjiem. Kā dabisks kāpējs tas aug vertikāli un, ja telpās tam nodrošina atbalstu, var sasniegt ievērojamu augstumu.
Starainais filodendrs
Philodendron radiatum
Philodendron radiatum ir spēcīgs, mūžzaļš kāpelējošs ārumu dzimtas augs, kura dzimtene ir lietus meži Meksikas dienvidos, Belizā, Gvatemalā, Hondurasā, Nikaragvā, Kostarikā un Panamā. Savvaļā tas aug kā epifīts vai hemiepifīts, laižot uz leju garas gaisa saknes, kas nostiprinās pie koku stumbriem, liānai kāpjot pretī meža vainagam un sasniedzot 25 m vai lielāku augstumu. Tā spilgtākā iezīme ir pieauguša auga lapotne: lielas, trīsstūrveida-ovālas lapas līdz 1 m garumā un 1 m platumā pie pamatnes, kas ir tik dziļi šķeltas ar starainiem segmentiem, ka izskatās gandrīz plūksnainas. Tieši šī īpašība ir pamatā gan zinātniskajam epiteta nosaukumam "radiatum", gan vispārpieņemtajam nosaukumam – starainais filodendrs. Jauniem augiem ir vienkāršākas, mazāk dalītas lapas, kas kļūst arvien vairāk šķeltas, augam nobriestot un kāpjot uz augšu.
Sirdslapa Filodendrons
Philodendron scandens
Sirdslapa filodendrons (Philodendron scandens, sin. Philodendron hederaceum) ir mūžzaļš tropu tīņaugs no Araceae dzimtas, kas dzimtenis Centrālajai un Dienvidamerikai. Tā spīdīgās, tumši zaļās sirdsveida lapas ideālos apstākļos var sasniegt līdz 30 cm garumu. Tas ir viens no populārākajiem istabas augiem pasaulē, pateicoties vieglai kopšanai un pielāgošanās spējai dažādiem apgaismojuma apstākļiem.
Kongo filodendrs
Philodendron tatei
Philodendron tatei, tautā pazīstams kā Kongo filodendrs, ir ārumu (Araceae) dzimtas tropu augs, kura dzimtene ir Brazīlijas, Gajānas, Peru un Venecuēlas mitrie meži. Ar lielām, spīdīgām un tumši zaļām lapām (vai sarkanīgām kultivētajām šķirnēm), šī suga tiek novērtēta kā telpu krāšņumaugs tās eksotiskā un kuplā izskata dēļ. Tā kompaktie un izturīgie stublāji atšķir to no citiem vīteņveida filodendriem, padarot to par ideālu izvēli iekštelpu dekorēšanai.
Vītņveida filodendrs
Philodendron tortum
Vītņveida filodendrs (Philodendron tortum) ir Dienvidamerikas tropu mežu kāpelējošs ārumu dzimtas augs, kas tiek augstu vērtēts tā dziļi šķelto lapu dēļ, kas atgādina papardes. Dabā tas ar gaisa saknēm kāpj pa koku stumbriem un var sasniegt vairāku metru augstumu. Telpās to parasti audzē pie sūnu mieta, lai atbalstītu vertikālo augšanu un veicinātu lielāku, izteiktāk šķeltu lapu veidošanos.
Kārpainais filodendrs
Philodendron verrucosum
Philodendron verrucosum ir reta hemiepifīta ārumu dzimtas suga, kuras dzimtene ir Ekvadoras un Kolumbijas mākoņu meži. Tas tiek augstu vērtēts tā samtaino, sirdsveida lapu dēļ ar mirdzošām sudrabaini zaļām dzīslām. Tā sarkanīgie un pūkainie lapu kāti, ko klāj mazi kārpiņveida izaugumi (verrucae), ir devuši sugas nosaukumu.
Ksanadu Filodendrons
Philodendron xanadu
Ksanadu Filodendrons (Philodendron xanadu) ir tropu augs, kas cēlies no Brazīlijas, un tas ir ļoti novērtēts par savām dziļi lobētajām, spīdīgajām tumšzaļajām lapām. Salīdzinājumā ar citiem filodendroniem tas ir kompakts un aug blīvā, sulīgā pudurī, un tas ir plaši populārs gan kā iekštelpu, gan āra tropu dārza augs. Tas pieder Araceae dzimtai, un mūsdienu botāniķi to ir pārklasificējuši Thaumatophyllum ģintī.
Zilās zvaigznes paparде
Phlebodium aureum
Aizraujoša epifītiska paparde, kas pazīstama ar saviem dziļi daiļainajiem, zilganzaļajiem vai glaukajiem vainaglapiem. Dzimtene – Amerikas tropu reģioni; tā aug no ložņājošiem sakneņiem, kas klāti blīviem, zeltainiem zvīņiem – tieši tas piešķir tai nosaukumu 'aureum'. Atšķirībā no daudzām citām papardēm, tai ir izturīgāka un vaskaina lapu tekstūra.
Viltus Zelta Polipodijs
Phlebodium pseudoaureum
Phlebodium pseudoaureum ir iespaidīga epifīta paparде, kas dabīgi aug Amerikas tropu un subtropu reģionos. Tā veido elegantus, dziļi sadalītus vainaglapus ar raksturīgu zilganzaļu nokrāsu, rāpojot pa kokiem un akmeņiem ar sarkanmatainiem rāpojošiem rizomiem. Atšķirībā no radniecīgās sugas P. aureum (Zelta Polipodija), šo sugu raksturo izteiktāka glaukā, noslāpētā zilganzaļā krāsa un mazāks augums. Tā labi attīstās gan mākoņmežos, gan tropu zemienēs, padarot to par vienu no pielāgojamākajām papardēm Polypodiaceae dzimtā.
Pļavas timotiņš
Phleum pratense
Pļavas timotiņš (Phleum pratense), tautā pazīstams arī kā timotiņš, ir daudzgadīgs lopbarības zāles augs no graudzāļu (Poaceae) dzimtas, kura dzimtene ir mērenā josla Eiropā un Āzijā, un tagad tas ir naturalizējies lielākajā daļā mērenās joslas pasaules. Tas veido stāvus cerus, kas sasniedz 100-115 cm augstumu, ar lineārām lapām un cilindrisku, kompaktu (viltus vārpu) zaļgani violetu ziedkopu, kas ir ļoti atpazīstama. Tas ir viens no visvairāk kultivētajiem lopbarības zāles augiem vēsos un kalnainos reģionos siena ražošanai un liellopu, zirgu, aitu un kazu ganīšanai.
Flomis
Phlomis
Flomes (Phlomis) ir aptuveni 100 mūžzaļu vai vasarzaļu puskrūmu un daudzgadīgu augu ģints, kas cēlusies Vidusjūras reģionā un Dienvidrietumāzijā un pieder lūpziežu dzimtai (Lamiaceae). Augi veido krunkainu, pūkainu pelēkzaļu lapu cerus, virs kuriem no pavasara beigām līdz vasarai uz stāviem kātiem izkārtoti dzeltenu vai sārtu ziedu mieturi. Pēc iesakņošanās flomes ir ļoti sausumizturīgas, tās augstu vērtē kserofītos dārzos, lauku sētās un apputeksnētājiem draudzīgās dobēs.
Drummonda floksis
Phlox drummondii
Drummonda floksis (Phlox drummondii), pazīstams arī kā vasaras floksis, ir ātraudzīgs viengadīgs augs, kura dzimtene ir Teksasa. Tas tiek augstu vērtēts blīvo, zvaigžņveida ziedu čemuru dēļ sarkanā, rozā, baltā, lavandas un purpura krāsā. Augs plaukst pilnā saulē un tiek plaši izmantots puķu dobēs, apmalēs un podos.
Plankumainais floksis
Phlox maculata
Plankumainais floksis (Phlox maculata) ir cerus veidojoša daudzgadīga lakstaugu suga, kuras dzimtene ir ASV austrumu daļa un kura pieder pie flokšu (Polemoniaceae) dzimtas. Tā raksturīgie plankumainie sarkanīgi purpurkrāsas stublāji izaug 60–90 cm augstumā, un no vasaras sākuma līdz vidum tie nes blīvus, cilindriskus smaržīgu ziedu ķekarus rozā, lavandas, purpura un baltos toņos. Šī savvaļas puķe ir ievērojami izturīgāka pret miltrasu nekā skarainais floksis (P. paniculata), un tā plaukst mitrās pļavās, mežmalās un upju krastos, piesaistot tauriņus, kolibri un sfingus.
Dārza floksis
Phlox paniculata
Phlox paniculata, pazīstams kā dārza floksis vai vasaras floksis, ir smaržīgs daudzgadīgs lakstaugs, kas dabiski sastopams Ziemeļamerikas austrumos. No vasaras vidus līdz rudenim tas veido lielus, kupolveida piecu ziedlapu ziedu ķekarus rozā, purpursarkanos, sarkanos, baltos un lavandas toņos, padarot to par klasiku angļu dārzos un daudzgadīgo augu dobēs. Augs izaug 60–120 cm augsts un uzticīgi atgriežas katru gadu.
sūnu flokss
Phlox subulata
Phlox subulata, plaši pazīstams kā sūnu flokss, ir spēcīgs, paklājveidīgs mūžzaļš daudzgadīgs augs. Tas ir iecienīts par savām adatveida lapām un spēju ražot blīvu zvaigžņveida ziedu paklāju agrā pavasarī, bieži vien pilnībā nosedzot lapas. Tas ir dzimtenis austrumu un centrālajiem Amerikas Savienotajiem Štatiem un ir neaizstājams akmens dārzos un kā ziedoša zemsedze.
Kanāriju salu datulpalma
Phoenix canariensis
Phoenix canariensis, plaši pazīstama kā Kanāriju salu datulpalma vai Ananāsu palma, ir majestātiska spalvpalma, kas dabā aug Spānijas Kanāriju salās. Tā ir viena no visplašāk stādītajām dekoratīvajām palmām pasaulē — to atpazīst pēc resna stumbra ar raksturīgiem dimantveida lapu rētu rakstiem un gariem, lokveida pinnātajiem lapojumiem, kas var sasniegt vairāk nekā 6 metrus. Atšķirībā no Phoenix roebelenii (punduris datulpalma, kas jau atrodas datubāzē), šī suga ir liela izmēra āra koks, kas var izaugt līdz pat 18 metriem.
Datulpalma
Phoenix dactylifera
Phoenix dactylifera, plaši pazīstama kā datulpalma, ir majestātisks palmu koks, kas dabīgi aug Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Tā var sasniegt līdz 30 metru augstumu un tiek kultivēta jau vairāk nekā 5000 gadus savu uzturvērtīgo augļu — datulu — un izcilās dekoratīvās vērtības dēļ.
Kalnu datelpalma
Phoenix loureiroi
Kalnu datelpalma (Phoenix loureiroi) ir neliela, izturīga palma, kuras dzimtene ir Dienvidāzijas pakalni un meži — no Indijas un Pakistānas līdz Birmai, Taizemei, Vjetnamai, Ķīnai, Taivānai un Filipīnām. Tā aug kā vientuļa vai cerojoša palma, sasniedzot 1–4 m augstumu, ar stumbru, ko klāj rombveida vecu lapu pamatnes un stingras, plūksnainas lapas līdz 2 m garumā. Maziem dzelteniem ziediem seko zilganmelni augļi ar vienu sēklu. Savvaļā tā plaukst no jūras līmeņa līdz 1500 m augstumam, paciešot gan sezonālu sausumu, gan periodiskus plūdus, un bieži sastopama, kolonizējot traucētas augsnes, piemēram, ceļmalas un rīsu lauku malas. Kā ainavu vai telpaugs tā tiek augsti vērtēta lēnās augšanas, sausumizturības un izturības pret nopietniem kaitēkļiem un slimībām dēļ, kas mēdz skart citas dekoratīvās palmas.
Senegālas fēnikspalma
Phoenix reclinata
Senegālas fēnikspalma ir daudzstumbru palma, kuras dzimtene ir tropiskā Āfrika. Tā ir pazīstama ar savām lokveidā izliektajām, plūksnainajām lapām un stumbriem, kas klāti ar ērkšķiem. To plaši izmanto ainavu arhitektūrā kā dekoratīvu akcenta augu dārzos un parkos.
Pundurpalma
Phoenix roebelenii
Phoenix roebelenii, plaši pazīstama kā pundurpalma, ir gracioza miniatūra palma, kas dabā aug Dienvidaustrumāzijas tropu mežos, īpaši Laosā un Vjetnamā. Tā ir viena no populārākajām iekštelpu palmām pasaulē, pateicoties kompaktajam izmēram, elegantajiem liecošajiem lapu zariem un vieglai kopšanai. Lēni augdama līdz aptuveni 2 metriem augstumā, šī palma piešķir tropisko noskaņu jebkurai telpu videi vai siltam āra dārzam.
Jaunzēlandes lins
Phormium
Formijas ir neliela mūžzaļu, cerus veidojošu daudzgadīgu augu ģints, kuras dzimtene ir Jaunzēlande. Tās audzē izteiksmīgo, zobenveida lapu un iespaidīgās arhitektoniskās formas dēļ. Ģintī ir divas galvenās sugas: Phormium tenax (Jaunzēlandes lins) un mazākā Phormium cookianum (kalnu lins), kā arī desmitiem dekoratīvu šķirņu ar zaļām, bronzas krāsas, purpura un raibām, svītrainām lapām. Izturīgas, vēja un sāls panesīgas, un pēc ieaugšanas lielākoties izturīgas pret kaitēkļiem, formijas ir piekrastes dārzu, jaukto dobju un lielu podu galvenais elements.
Jaunzēlandes lins
Phormium tenax
Phormium tenax, plaši pazīstams kā Jaunzēlandes lins jeb harakeke, ir izteiksmīgs, mūžzaļš daudzgadīgs augs, kas ir dzimtenis Jaunzēlandē un Norfolkas salā. Tas veido iespaidīgus pudurus ar garām, zobena formas lapām, kas var sasniegt līdz 3 metriem augstumā, kļūstot par dārzā izcilu uzmanības centru. Vasarā augs izlaiž garus ziedkātus ar tumši sarkanām, caurulveida ziediem, kas piesaista nektāru ēdošus putnus. Augs ir ļoti pielāgojams — tas iztur piekrastes vējus, sausumu un plašu augsnes apstākļu klāstu, tiklīdz ir iesakņojies.
Fotīnija / Ziemassvētku oga (ģints)
Photinia
Fotīnija ir mūžzaļu krūmu un nelielu koku ģints Rosaceae dzimtā, kas novērtēta par saviem krāšņi spilgti sarkanajiem jaunajiem dzinumiem. Populārākais šķirnis, Photinia × fraseri 'Red Robin', tiek plaši izmantots kā dzīvžoga augs Eiropā un mērenā klimata reģionos visā pasaulē. Sugas variē no kompaktiem krūmiem līdz nelieliem kokiem, kas sasniedz līdz 5 m augstumu, pavasarī nesdami baltu ziedu ķekarus.
Frēzera fotīnija
Photinia × fraseri
Frēzera fotīnija (Photinia × fraseri) ir rožu dzimtas mūžzaļš hibrīds krūms, kas radies, krustojot Photinia glabra un Photinia serratifolia. To plaši audzē kā dzīvžogu, pateicoties jaunajām lapām koši sarkanā krāsā, kas kontrastē ar spīdīgo, tumši zaļo nobriedušo lapotni. Pavasarī tā ražo mazus baltu ziedu ķekarus, kam rudenī seko sarkanas ogas.
Zāģzobainā fotīnija
Photinia serratifolia
Photinia serratifolia, pazīstama kā zāģzobainā fotīnija vai Ķīnas fotīnija, ir rožu dzimtas (Rosaceae) mūžzaļš krūms vai neliels koks, kura dzimtene ir Ķīna un Taivāna. Tā tiek īpaši novērtēta tās krāšņā, jaunā lapojuma dēļ, kam piemīt bronzas un sarkanīgi toņi, kuri nobriestot kļūst spīdīgi tumši zaļi. Pavasarī tā veido nelielu, balti smaržojošu ziedu čemurus, kam seko dekoratīvi sarkani augļi, kas saglabājas arī ziemā. Tas ir ātraudzīgs augs, ko plaši izmanto dzīvžogiem, vizuāliem aizsegiem un kā dekoratīvu elementu mērenā klimata dārzos.
Sarkanlapu fotīnija
Photinia x fraseri
Photinia x fraseri, tautā pazīstama kā fotīnija vai 'Red Robin', ir spēcīgs mūžzaļš krūms, kas ir ļoti novērtēts tā intensīvi sarkano jauno dzinumu dēļ, kas nobriest par spilgti zaļu. Tas ir hibrīds starp Photinia glabra un Photinia serratifolia, un ir kļuvis par vienu no visbiežāk stādītajiem dzīvžogu krūmiem mērena klimata dārzos. Pavasara vidū tas ražo mazus, ne pārāk patīkami smaržojošus baltu ziedu ķekarus, kam seko sarkani, ogām līdzīgi augļi, kas piesaista putnus. Ja to neapgriež, tas var sasniegt maza koka izmērus, taču ar regulāru apgriešanu tas saglabājas kā blīvs un krāsains dzīvžogs ar jauniem sarkaniem dzinumiem vairākas reizes gadā.
Astainā kurpīšpuķe
Phragmipedium caudatum
Phragmipedium caudatum ir liela, vēdekļveida, sauszemes vai litofītiska orhideja, kas dabiski sastopama mākoņu mežos no Meksikas līdz Peru un Bolīvijai, augot mitrās, sūnainās nogāzēs un klinšu sienās 800 līdz 2500 metru augstumā. Tā ir slavena ar savām ārkārtīgi garajām, spirālveida sānu ziedlapām, kas nokarājas uz leju un nobriedušiem īpatņiem var sasniegt 60 līdz 90 centimetrus (reizēm pat vairāk nekā metru), padarot tās par vienām no garākajām ziedu struktūrām augu valstībā. Krēmkrāsas līdz dzeltenīgi zaļie ziedi ir ar tumšāk zaļām dzīslām un sarkanbrūni iekrāsoti gar vītošajām ziedlapām, atveroties secīgi daudzu nedēļu garumā. Kolekcionāru augstu vērtēta kopš Viktorijas laikiem, tā joprojām ir viena no iespaidīgākajām un izaicinošākajām kurpīšpuķu orhidejām, ko veiksmīgi audzēt.
Parastā niedre
Phragmites australis
Parastā niedre (Phragmites australis) ir augsts, daudzgadīgs purva zāle, kas aug blīvās audzēs – niedrājos – stāvošu un lēni plūstošu ūdeņu krastos. Tā sasniedz līdz pat četru metru augstumu un bieži vien plaši izplatās ar spēcīgiem pazemes sakneņiem. Raksturīgās, tumši purpursarkanās līdz sudrabaini pelēkās ziedkopas parādās vasaras beigās un rudenī virs šaurajām, zilganzaļajām lapām, kas ziemā kļūst zeltaini brūnas. Pasaulē izplatīta, niedre tiek uzskatīta par ekoloģiski nozīmīgu dzīvotni putniem un kukaiņiem, taču, reiz iedzīvojusies, tā var ļoti agresīvi izplatīties.
Acteku saldā zāle
Phyla dulcis
Acteku saldā zāle (Phyla dulcis, syn. Lippia dulcis) ir daudzgadīgs augs no verbenas dzimtas (Verbenaceae), kas cēlies no Meksikas dienvidiem, Centrālamerikas, Karību jūras reģiona (Kuba, Haiti, Puertoriko) un Dienvidamerikas ziemeļiem (Kolumbija, Venecuēla). Acteki to izmantoja kā dabisku saldinātāju un ārstniecības augu jau pirms eiropiešu ierašanās; 16. gadsimtā to pirmo reizi zinātniski aprakstīja spāņu ārsts Fransisko Ernandess. Lapas satur ārkārtīgi saldu vielu hernandulcīnu, bet tajā pašā laikā arī kamparu, tāpēc tās jālieto tikai nelielos daudzumos. Augs veido zemu, ložņājošu vai nokarenu audzi ar sīkiem baltiem ziediem un ir populārs gan piekārtos podos, gan kā zemes segaugs.
Tītara savītnis
Phyla nodiflora
Phyla nodiflora, plaši pazīstama kā tītara savītnis vai vārdes auglis, ir izteiksmīgs, zemsedzes daudzgadīgs augs. Tam raksturīgas mazas, robainās zaļās lapas un unikālas cilindriskas ziedu galviņas ar sīkiem baltiem līdz rozā-purpura ziediņiem. Tas ir ļoti novērtēts kā ilgtspējīga zāliena alternatīva, jo spēj izturēt gājēju slodzi un ir ļoti pievilcīgs apputeksnētājiem, piemēram, tauriņiem un bitēm.
Akmeņlauzis
Phyllanthus amarus
Neliels viengadīgs tropu lakstaugs, kas strauji izaug līdz 30–60 cm augstumam. Dzimtene ir Āfrikas, Amerikas, Indijas un Dienvidaustrumāzijas tropu un subtropu reģioni. Raksturīgas pamīšus izkārtotas mazas, eliptiski iegarenas lapas (5–10 mm), sīki zaļgani dzelteni ziedi un mazas sēklas. Augs ir sausumizturīgs un plaukst siltā, mitrā klimatā. Nobriest 2–3 mēnešu laikā.
Zeltainais bambuss
Phyllostachys aurea
Zeltainais bambuss (Phyllostachys aurea) ir ātri augošs, ķekšveidīgs bambuss, kas cēlies no Ķīnas dienvidiem. Tā kāti sākotnēji ir zaļi, bet saules ietekmē iegūst zeltaini dzeltenu nokrāsu, kas augam piešķīrusi tā populāro nosaukumu. Tas var sasniegt līdz 9 metriem augstumā un tiek plaši izmantots kā privātuma ekrāns, vējlauzis un dekoratīvs elements. Tomēr daudzos reģionos tas ir klasificēts kā invazīva suga agresīvās pazemes sakneņu izplatīšanās dēļ.
Dzeltenrievu bambuss
Phyllostachys aureosulcata
Dzeltenrievu bambuss (Phyllostachys aureosulcata) ir uzkrītošs, izplatīgs bambuss, kura dzimtene ir Ķīnas Džedzjanas province. Tas ir nosaukts par raksturīgo dzelteno rievu, kas stiepjas gar katru tumši zaļo stumbru, radot uzkrītošu divkrāsu efektu. Tas ir viens no izturīgākajiem pieejamajiem bambusiem, kas pacieš temperatūru līdz -20°C (-4°F), padarot to piemērotu mērenā klimata dārziem USDA 4.–9. zonā. Tā ātrā, spēcīgā augšana padara to populāru kā privātuma sienu, vējlauzi un dekoratīvu eksemplāru. Jaunie dzinumi ir ēdami un ievērojami bez rūgtās garšas, kas raksturīga daudzām bambusa sugām.
Moso bambuss
Phyllostachys edulis
Moso bambuss (Phyllostachys edulis) ir pasaulē lielākais mērenās joslas bambuss, kas savvaļā aug Centrālķīnas kalnu mežos. Tā kāti var sasniegt līdz 28 metru augstumu un 15 cm diametru. To plaši kultivē ēdamu dzinumu, celtniecības koksnes un dekoratīvas skaistuma dēļ, un tas ir arī viens no visātrāk augošajiem augiem uz Zemes.
Melnais bambuss
Phyllostachys nigra
Phyllostachys nigra jeb melnais bambuss ir ātraudzīga, invazīva (rizomātiska) mūžzaļo bambusu suga, kas pazīstama ar saviem spīdīgi zaļajiem stumbriem, kuri divu līdz trīs gadu laikā kļūst izteikti melni. Tā dzimtene ir Ķīna, un tas veido augstus, blīvus cerus ar lokveida lapotni, ko bieži izmanto kā dekoratīvu dzīvžogu vai privātuma aizsegu. Tā kā tas izplatās ar pazemes sakneņiem (rizomām), tas var kļūt invazīvs, ja netiek ierobežots, tāpēc ieteicams to stādīt lielos podos vai aiz sakneņu barjeras.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.