Baltā rūsa: Kā identificēt un ātri ārstēt

Potivīrusi (Potyviridae dzimta, Potyvirus ģints) ir augu vīrusi, ko galvenokārt pārnēsā laputis barošanās laikā, kā arī mehāniski ar augu sulu. Tie izraisa mozaīku (gaiši tumšus rakstus) uz lapām, to krokošanos un deformāciju, dzīslu noskaidrošanos, lapu plātnes pūšļošanos, punduraugšanu, bet dārzeņiem un augļiem – arī svītras un krāsas izmaiņas. Kartupeļiem (kartupeļu Y vīruss) var parādīties nekrotiski plankumi uz lapām un gredzenveida plankumi uz bumbuļiem, ķirbjaugiem (piemēram, cukīni dzeltenās mozaīkas vīruss) – izteikta mozaīka un lapu un augļu deformācija, paprikai – svītras un plankumi uz augļiem, kāpostaugiem (rāceņu mozaīkas vīruss) – mozaīka un augšanas kavēšanās, bet plūmēm – šarka (plankumi un augļu deformācija). Infekcija var tikt ievazāta arī ar sēklām, stādiem, bumbuļiem, potzariem, kā arī ar nezālēm-saimniekaugiem. Diemžēl inficētu augu nav iespējams izārstēt.

Phytophthora ģints ietver augsnē mītošus augu patogēnus, kas ir līdzīgi sēnēm un galvenokārt inficē kokus un koksnainus augus. Tā parasti izplatās caur augu saknēm, izraisot auga novājināšanos un bojāeju.

Pseudoperonospora ir tā sauktās viltus miltrasas izraisītāju ģints. Tās ir mitrummīlošas „pelējuma sēnes“ no Chromista valsts, kas galvenokārt bojā lapas. Lapu augšpusē starp dzīslām parādās stūraini dzelteni plankumi, bet apakšpusē mitrā laikā veidojas pelēkviolets apsūrums. Lapas kļūst brūnas, sakalst, un augs novājinās. Visbiežāk tā skar gurķus un citus ķirbjaugus (cukīni, ķirbjus, melones), kā arī apiņus. Slimība izplatās ar vēju un lietu, un tā plaukst ilgstoša mitruma, rasas, vēsu nakšu un sasutušu siltumnīcu apstākļos.

Viengadīgā skarene ir izplatīta zāliena nezāle, kas ātri sāk dominēt pār augstvērtīgām zālaugu sugām. To raksturo gaišāka krāsa, sekla sakņu sistēma un masveida sēklu ražošana pat pie zema pļaušanas augstuma. Tā ir ļoti izturīga un ātri izplatās.