Pulvinaria: Kaitēkļu apkarošana | Identificēt un ārstēt
Pulvinaria ir mīkstbruņutu dzimtas kukaiņu grupa, kas sūc augu sulu. Daudzas sugas pavasarī vai vasaras sākumā blakus vai zem sava brūnganā, ovālā vairoga dēj pamanāmus, vatei līdzīgus olu maisiņus ("baltos spilventiņus"). Tipiskas pazīmes ir lipīgas lapas (izsvīdumi jeb medusrasa), uz kurām bieži veidojas melnā kvēpsarmas sēne, dzeltenīgas lapas, kavēta augšana un labi saskatāmi balti vates kamoliņi uz lapu dzīslām, dzinumiem vai mizas. Biežāk skartie augi ir dekoratīvie kokaugi, piemēram, kļavas, liepas, hortenzijas, ileksi un kamēlijas, augļkoki, kā arī telpaugi un kubulu augi, piemēram, fikusi un citrusi.
Kas ir Pulvinaria?
Pulvinaria ir kaitēkļu stāvoklis ar vidējs smagumu, kas ietekmē augus. Pulvinaria ir mīkstbruņutu dzimtas kukaiņu grupa, kas sūc augu sulu. Daudzas sugas pavasarī vai vasaras sākumā blakus vai zem sava brūnganā, ovālā vairoga dēj pamanāmus, vatei līdzīgus olu maisiņus ("baltos spilventiņus"). Tipiskas pazīmes ir lipīgas lapas (izsvīdumi jeb medusrasa), uz kurām bieži v...
Pulvinaria ir kaitēkļu slimība ar vidējs smagumu.
Atšķirībā no sēnīšu slimībām Pulvinaria var ātri kontrolēt ar integrētu pārvaldību. Bez tūlītējas rīcības invāzija izplatās uz tuvumā esošajiem augiem. Atšķirībā no daudzām izplatītām slimībām Pulvinaria nav lipīga starp augiem.
🧪 Dabīgā vai ķīmiskā ārstēšana: kas darbojas Pulvinaria gadījumā?
🌱 Dabīgie risinājumi
- ✓ Nogrieziet stipri invadētos dzinumus un izmetiet tos sadzīves atkritumos.
- ✓ Notīriet atsevišķus kukaiņus un olu maisiņus no telpaugiem un kubulu augiem ar izopropanolā samērcētu vates kociņu, pēc tam noskalojiet augu remdenā dušā.
- ✓ Nomazgājiet medusrasu ar ūdeni un nedaudz maiga trauku mazgāšanas līdzekļa, lai lapas atkal varētu elpot.
- ✓ Novietojiet augu gaišā vietā, bet ne tiešos pusdienas saules staros, un izvairieties no sausuma stresa vai pārmērīga mitruma.
- ✓ Veiciniet vai izlaidiet dārzā vai siltumnīcā derīgos kukaiņus, piemēram, mārītes, zeltactiņu kāpurus un spožlapsenītes (piemēram, Coccophagus un Metaphycus sugas).
- ✓ Turiet skudras pa gabalu, uzstādot uz stumbriem līmes gredzenus un noslēdzot piekļuves ceļus.
- ✓ Jaunus vai inficētus telpaugus 2 līdz 3 nedēļas turiet atsevišķi un regulāri pārbaudiet ar lupu lapu apakšpuses, dzīslas un dzinumu asis.
💉 Ķīmiskie risinājumi
- ✓ Līdzekļus lietojiet mērķtiecīgi pret tikko izšķīlušies jauniem kāpuriem, atkārtojiet apstrādi pēc 7 līdz 10 dienām un rūpīgi samitriniet lapu apakšpuses.
- ✓ Izsmidziniet kālija ziepes (taukskābju kālija sāļus).
- ✓ Izmantojiet augu eļļas, piemēram, parafīneļļu vai rapšu eļļu, kurām ir dusoša iedarbība, īpaši pret ziemojošajām stadijām uz kokaugiem.
- ✓ Lietojiet azadiraktīnu (nīmu), lai kavētu jauno īpatņu attīstību, īpaši telpaugiem un kubulu augiem.
- ✓ Nesmidziniet uz ziedošiem augiem un saudzējiet derīgos kukaiņus.
🛡️ Kā novērst Pulvinaria?
TLDR: Novērsiet Pulvinaria ar 7 būtiskiem kopšanas paņēmieniem. Regulāra pārbaude ir agrīnas atklāšanas atslēga.
- ✓ Izvēlieties piemērotu vietu ar labu apgaismojumu, gaisa cirkulāciju un vienmērīgu ūdens padevi bez pārmērīga mitruma.
- ✓ Ievērojiet mērenību slāpekļa mēslošanā, lai dzinumi nekļūtu pārāk mīksti un uzņēmīgi pret kaitēkļiem.
- ✓ Pārbaudiet augus reizi 1 līdz 2 nedēļās, īpaši pavasarī un vasarā, apskatot lapu apakšpuses, dzīslas, dzinumu asis un mizu.
- ✓ Jaunus augus turiet karantīnā 2 līdz 3 nedēļas.
- ✓ Pirms kubulu augu pārvietošanas uz ziemošanas vietu rūpīgi tos pārbaudiet un, ja nepieciešams, apstrādājiet.
- ✓ Ierobežojiet skudru populāciju ap kokaugiem, izmantojot līmes gredzenus, lai derīgie kukaiņi varētu piekļūt bruņutīm.
- ✓ Pēc apgriešanas notīriet instrumentus, lai novērstu kaitēkļu izplatīšanos.
🔗Saistītās slimības
Baltblusiņas
Baltblusiņas (Aleyrodidae dzimta) ir sīki, sūcoši kukaiņi, kas strauji vairojas siltā un nekustīgā gaisā. Tās bieži sastopamas uz telpaugiem, siltumnīcu kultūrām un dārza augiem, piemēram, tomātiem, paprikas, gurķiem, fuksijām, hibiskiem, puansētijām, citrusaugļiem un daudziem garšaugiem. Pieskaroties augam, bieži var redzēt uzlidojam mazus, baltus pieaugušos īpatņus. Uz lapām vai tuvumā esošām virsmām parādās lipīgi izdalījumi (medusrasa), uz kuriem aug melnā kvēpsarmas sēnīte, bet lapas kļūst dzeltenas, rullējas vai nobirst. Pārbaudiet lapu apakšpuses, vai tur nav bālu, vairogam līdzīgu nimfu un sīku olu, kas dētas nelielos lokos. Spēcīga invāzija novājina augus un palēnina to augšanu.
Dižskābarža laputs
Phyllaphis ir vilnaino laputu ģints, kas īpaši uzbrūk dižskābaržiem (Fagus), parasti parastajiem un asinsdižskābaržiem dzīvžogos un kā kokiem. Tās sūc augu sulu no jauniem dzinumiem un lapu apakšpusēm pavasarī un agrā vasarā. Uzbrukuma pazīmes ir savītas vai sarullētas lapas, lipīga medusrasa, melna kvēpu sēnīte un balts, vatei līdzīgs pārklājums ap kolonijām. Augi parasti izdzīvo, taču spēcīgi uzbrukumi var novājināt jaunos dzinumus un padarīt dzīvžogu lipīgu un nespodru. Laputis bieži pārziemo kā olas uz tieviem zariņiem pie pumpuriem.
Spradžu bojājumi
VidējsSpradži ir mazi, lēkājoši kukaiņi, kas barojas ar daudzu dārzeņu kultūru lapām. Tie izgrauž neskaitāmus mazus, apaļus caurumus, radot raksturīgu 'skrošu caurumu' izskatu. Lai gan nobrieduši augi bieži vien spēj izturēt šos bojājumus, jauni dēsti ir ļoti jutīgi un smagas invāzijas gadījumā var tikt novājināti vai iet bojā.
Vilnas laputis
Prociphilus ir pūkaino laputu grupa, kas barojas, sūcot augu sulu. Tās uz lapām, dzinumiem vai dažreiz saknēm veido pūkainu, baltu, vatei līdzīgu pārklājumu. Pazīmes ietver lipīgus izdalījumus (medusrasu), kvēpsarmas sēni, kas aug uz šiem izdalījumiem, lapu čokurošanos vai deformāciju, kā arī mazu, mīkstu kukaiņu kolonijas, kas paslēptas zem "pūkas". Ap tām bieži vien ir aktīvas skudras, jo tās barojas ar medusrasu. Šīs laputis parasti skar alkšņus un kļavas (alkšņu pūkainā laputs) un ošus (ošu pūkainā laputs). Tās reti nogalina pieaugušus kokus, taču var novājināt jaunus augus un radīt netīru, lipīgu vidi.