Eulecanium: Kaitēkļu apkarošana | Identificēt un ārstēt
Eulecanium ir mīksto bruņutu (sūcējinsektu) grupa, kas veido noapaļotus, brūnganus "vairoziņus" uz zariem un dažkārt arī lapu apakšpusē. Tās pārtiek no augu sulas, padarot augus vājus, izraisot lapu dzeltēšanu un priekšlaicīgu nokrišanu. Insekti izdala lipīgus izdalījumus (medusrasu), kas piesaista skudras un veicina kvēpsarmas sēnes (melna pelējuma) attīstību. Tās bieži sastopamas uz kokiem un koksnainiem krūmiem, piemēram, liepām, citrusaugļiem, plūmēm, persikiem, ķiršiem, rozēm, lauru kokiem un kamēlijām. Problēma ir visvairāk pamanāma no pavasara līdz vasarai, kad parādās "kustīgās nimfas" (jaunā stadija, kas pārvietojas un kolonizē jaunas vietas).
Kas ir Eulecanium?
Eulecanium ir kaitēkļu stāvoklis ar vidējs smagumu, kas ietekmē augus. Eulecanium ir mīksto bruņutu (sūcējinsektu) grupa, kas veido noapaļotus, brūnganus "vairoziņus" uz zariem un dažkārt arī lapu apakšpusē. Tās pārtiek no augu sulas, padarot augus vājus, izraisot lapu dzeltēšanu un priekšlaicīgu nokrišanu. Insekti izdala lipīgus izdalījumus (medusrasu), kas piesaista...
Eulecanium ir kaitēkļu slimība ar vidējs smagumu.
Atšķirībā no sēnīšu slimībām Eulecanium var ātri kontrolēt ar integrētu pārvaldību. Bez tūlītējas rīcības invāzija izplatās uz tuvumā esošajiem augiem. Atšķirībā no daudzām izplatītām slimībām Eulecanium nav lipīga starp augiem.
🧪 Dabīgā vai ķīmiskā ārstēšana: kas darbojas Eulecanium gadījumā?
🌱 Dabīgie risinājumi
- ✓ Apgrieziet un iznīciniet stipri invadētos zarus.
- ✓ Nomazgājiet lapas un zarus ar ūdeni un nelielu daudzumu neitrālu ziepju, lai notīrītu medusrasu un kvēpsarmu.
- ✓ Telpaugiem manuāli noņemiet bruņutis ar mitru drānu vai izmantojiet mīkstu birsti uz koksnainās mizas.
- ✓ Nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju un regulāru laistīšanu, nepieļaujot augsnes pārmirkšanu.
- ✓ Uzstādiet līmes barjeras uz stumbra, lai apturētu skudras, kas aizsargā bruņutis.
- ✓ Veiciniet dabisko ienaidnieku, piemēram, mārīšu un zeltactiņu, klātbūtni dārzā.
- ✓ Savāciet un izmetiet atkritumos stipri invadētās augu daļas, izvairoties no to kompostēšanas.
- ✓ Lapu kokiem ziemas beigās lietojiet dārzkopības eļļas vai parafīna eļļu, lai samazinātu pārziemojošo populāciju.
💉 Ķīmiskie risinājumi
- ✓ Ja nepieciešams, veiciet apstrādi pavasarī vai vasaras sākumā kustīgo nimfu stadijā, dodot priekšroku zemas ietekmes līdzekļiem: kālija ziepēm, vasaras dārzkopības vai parafīna eļļām vai azadiraktīnam.
- ✓ Rūpīgi samitriniet zarus un lapu apakšpuses.
- ✓ Ja nepieciešams, atkārtojiet apstrādi.
- ✓ Izvairieties no apstrādes ekstremālā karstumā vai ja augi cieš no sausuma stresa.
- ✓ Sargājiet apputeksnētājus, izvairoties no līdzekļu lietošanas uz atvērtiem ziediem un veicot smidzināšanu vēlā pēcpusdienā.
🛡️ Kā novērst Eulecanium?
TLDR: Novērsiet Eulecanium ar 6 būtiskiem kopšanas paņēmieniem. Regulāra pārbaude ir agrīnas atklāšanas atslēga.
- ✓ Stādiet augus piemērotās vietās ar labu apgaismojumu un labi drenētu augsni, laistiet regulāri, bet bez pārmērībām, un mēslojiet mēreni, jo pārmērīgs slāpekļa daudzums veicina sūcējkaitēkļu izplatību.
- ✓ Pavasarī regulāri pārbaudiet augus, lai laicīgi pamanītu kustīgās nimfas.
- ✓ Kontrolējiet skudru izplatību, izmantojot fiziskas barjeras.
- ✓ Dezinficējiet atzarošanas rīkus.
- ✓ Ievērojiet jauno augu karantīnu pirms to pievienošanas pārējai kolekcijai.
- ✓ Veiciniet bioloģisko daudzveidību dārzā, lai piesaistītu dabiskos ienaidniekus.
🔗Saistītās slimības
Baltblusiņas
Baltblusiņas (Aleyrodidae dzimta) ir sīki, sūcoši kukaiņi, kas strauji vairojas siltā un nekustīgā gaisā. Tās bieži sastopamas uz telpaugiem, siltumnīcu kultūrām un dārza augiem, piemēram, tomātiem, paprikas, gurķiem, fuksijām, hibiskiem, puansētijām, citrusaugļiem un daudziem garšaugiem. Pieskaroties augam, bieži var redzēt uzlidojam mazus, baltus pieaugušos īpatņus. Uz lapām vai tuvumā esošām virsmām parādās lipīgi izdalījumi (medusrasa), uz kuriem aug melnā kvēpsarmas sēnīte, bet lapas kļūst dzeltenas, rullējas vai nobirst. Pārbaudiet lapu apakšpuses, vai tur nav bālu, vairogam līdzīgu nimfu un sīku olu, kas dētas nelielos lokos. Spēcīga invāzija novājina augus un palēnina to augšanu.
Dižskābarža laputs
Phyllaphis ir vilnaino laputu ģints, kas īpaši uzbrūk dižskābaržiem (Fagus), parasti parastajiem un asinsdižskābaržiem dzīvžogos un kā kokiem. Tās sūc augu sulu no jauniem dzinumiem un lapu apakšpusēm pavasarī un agrā vasarā. Uzbrukuma pazīmes ir savītas vai sarullētas lapas, lipīga medusrasa, melna kvēpu sēnīte un balts, vatei līdzīgs pārklājums ap kolonijām. Augi parasti izdzīvo, taču spēcīgi uzbrukumi var novājināt jaunos dzinumus un padarīt dzīvžogu lipīgu un nespodru. Laputis bieži pārziemo kā olas uz tieviem zariņiem pie pumpuriem.
Spradžu bojājumi
VidējsSpradži ir mazi, lēkājoši kukaiņi, kas barojas ar daudzu dārzeņu kultūru lapām. Tie izgrauž neskaitāmus mazus, apaļus caurumus, radot raksturīgu 'skrošu caurumu' izskatu. Lai gan nobrieduši augi bieži vien spēj izturēt šos bojājumus, jauni dēsti ir ļoti jutīgi un smagas invāzijas gadījumā var tikt novājināti vai iet bojā.
Vilnas laputis
Prociphilus ir pūkaino laputu grupa, kas barojas, sūcot augu sulu. Tās uz lapām, dzinumiem vai dažreiz saknēm veido pūkainu, baltu, vatei līdzīgu pārklājumu. Pazīmes ietver lipīgus izdalījumus (medusrasu), kvēpsarmas sēni, kas aug uz šiem izdalījumiem, lapu čokurošanos vai deformāciju, kā arī mazu, mīkstu kukaiņu kolonijas, kas paslēptas zem "pūkas". Ap tām bieži vien ir aktīvas skudras, jo tās barojas ar medusrasu. Šīs laputis parasti skar alkšņus un kļavas (alkšņu pūkainā laputs) un ošus (ošu pūkainā laputs). Tās reti nogalina pieaugušus kokus, taču var novājināt jaunus augus un radīt netīru, lipīgu vidi.