1438 Viegls Drošs mājdzīvniekiem | 2026 ceļvedis - 28. lapa

Ūdenspipars

Persicaria hydropiper

Persicaria hydropiper, plašāk pazīstams kā ūdenspipars vai rūgtā sūrene, ir ātraudzīgs viengadīgs sūreņu dzimtas (Polygonaceae) lakstaugs. Tā dabiskais izplatības areāls ir mitrāji visā Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, kur tas kupli aug upju krastos, dīķu malās, grāvjos un purvainās mežmalās. Tā šaurās lapas ar piparoto garšu un smalkās vārpas ar maziem, zaļgani baltiem ziediem padara to par raksturīgu mitrāju augu, kas Āzijas daļās tiek augstu vērtēts kā ass kulinārijas garšaugs.

Lapata lapathifolia

Persicaria lapathifolia

Lapata lapathifolia ir ātri augošs viengadīgs augs no griķu dzimtas, kas sastopams lielākajā daļā pasaules mitrās un apstrādātās augsnēs. Tā sasniedz aptuveni 1,5 m augstumu, ar lancetveida lapām, kurām bieži ir tumšs plankums, un blīvām, nokarenām sīku rozā, baltu vai zaļganu ziedu vārpām no pavasara līdz rudenim. Tas ir bieži sastopams purvu un lauksaimniecības zemju nezāle, kas ir vērtīga galvenokārt faunai – tās sēklas baro putnus.

Plankumainā sūrene

Persicaria maculosa

Plankumainā sūrene (Persicaria maculosa) ir viengadīgs sūreņu dzimtas (Polygonaceae) lakstaugs, kura dzimtene ir Eirāzija, bet mūsdienās tā ir naturalizējusies lielā daļā pasaules. Tā aug stāvi vai nedaudz sagūlusies, ar sarkanīgiem, mezglotiem stumbriem un lancetiskām lapām, uz kurām parasti ir tumšs plankums centrā. No vasaras līdz rudenim tā veido blīvas, stāvas vārpas ar maziem rozā līdz purpursarkaniem ziediem. Tā bieži sastopama mitrās un ielabotās augsnēs, piemēram, grāvjos, krastmalās un tīrumu malās, kur tā aug kā parasta nezāle.

Klinšu laimiņš

Petrosedum

Petrosēdumi (Petrosedum) ir izturīgu, paklājveida laimiņu ģints, kas nodalīta no Sedum ģints. Tajā ietilpst populārie zilie un 'Jenny' laimiņi (piemēram, P. rupestre). Šie mūžzaļie sukulenti veido zemu, klājošos paklāju no skujveida zilganzaļām līdz zeltainām lapām, un vasarā uz īsiem kātiem paceļ spilgti dzeltenus zvaigžņveida ziedus.

Akmeņu dzīvotne

Petrosedum forsterianum

Petrosedum forsterianum, plaši pazīstams kā akmeņu dzīvotne, ir paklāju veidojošs mūžzaļš sukulents, kas dabā aug Atlantijas Eiropas klintīs un piekrastes iežu atsegumos. Tas veido blīvas zili zaļas lapotnes spilventiņus un vasarā ražo spilgti dzeltenas zvaigžņveida zieda formas puķes.

Zilais akmensrauzis

Petrosedum rupestre

Petrosedum rupestre, agrāk pazīstams kā Sedum rupestre, ir ložņājošs daudzgadīgs sukulents, kas dzimtenis Eiropā. Tā lapas ir cilindriskas, smailes galā un zilganzaļā vai pelēcīgā nokrāsā, atgādinot nelielas priedes zariņus. Vasarā augs veido stāvus kātus ar blīvām zvaigžņveida dzeltenu ziedu kopām, kas ir ļoti pievilcīgas apputeksnētājiem.

Bālie akmeņsēkļi

Petrosedum sediforme

Petrosedum sediforme (sin. Sedum sediforme) ir Vidusjūras reģiona daudzgadīgs sukulents Crassulaceae dzimtā. Tas veido biezus paklājus no kompaktām rozetēm ar sulīgām zili zaļām vai pelēcīgi zaļām lapām un pavasara beigās un vasarā zied ar bāli dzeltenām līdz krēmkrāsas ziediem. Ārkārtīgi izturīgs pret sausumu — aug akmeņdārzos, sienās un xeriskēpingos stādījumos USDA zonās 7–10.

Petūnija

Petunia × atkinsiana

Petunia × atkinsiana ir viena no populārākajām dārza ziedēšanas augiem pasaulē, ko novērtē par trompetes formas ziediem un spilgtajām krāsām. Šis hibrīds ir ārkārtīgi daudzpusīgs — tas labi piemērojas puķu dobēm, apmalēm un piekārtajiem groziem. Augi bagātīgi zied no agra pavasara līdz pirmajiem rudens salnām, nodrošinot nepārtrauktu vizuālu baudījumu.

Baltā petūnija

Petunia axillaris

Petunia axillaris jeb baltā petūnija ir viengadīgs lakstaugs vai stāvs puskrūms, kura dzimtene ir Brazīlijas dienvidu, Argentīnas un Urugvajas mērenās un subtropu joslas pļavas. Tā sasniedz aptuveni 60 cm augstumu, tai ir lipīgi, dziedzeraini kāti un pretējas, eliptiskas vai ovālas lapas. Tās baltie, trompetveida ziedi ir 3–7 cm gari un ir vienīgie pilnīgi baltie ziedi Petunia ģintī. Vakaros tie izdala spēcīgu smaržu, lai piesaistītu naktstauriņus (sfingus, piemēram, Manduca sexta), kas ir to galvenie apputeksnētāji. Kopā ar Petunia integrifolia tā ir savvaļas priekštece lielākajai daļai mūsdienās pasaulē audzēto dārza petūniju.

Petūnija

Petunia x hybrida

Petūnija (Petunia x hybrida) ir nakteņu dzimtas hibrīds lakstaugs, kas radies, krustojot Petunia axillaris un Petunia integrifolia, kuras abas ir cēlušās no Dienvidamerikas. Gandrīz visā pasaulē to audzē kā viengadīgu augu, un tā ir viena no populārākajām dārza puķēm dobēm, podiem un iekaramajiem groziem, pateicoties bagātīgajai un gandrīz nepārtrauktajai ziedēšanai no pavasara līdz pirmajām salnām. Tās zvanveida ziedi ir pieejami milzīgā krāsu daudzveidībā – no tīri baltas līdz koši purpursarkanai, ieskaitot rozā, sarkanu, dzeltenu un divkrāsu kombinācijas. Lapas ir ovālas, zaļas, nedaudz lipīgas un aromātiskas, pateicoties maziem dziedzeru matiņiem. Tas ir ātraudzīgs augs, kas ir ideāli piemērots tiem, kuri dārzā vēlas tūlītēju krāsu košumu, lai gan tam nepieciešama pilna saule un regulāra laistīšana, lai saglabātu sparu un ziedu pārpilnību.

Bolīvijas pfeifera

Pfeiffera boliviana

Pfeiffera boliviana (sinonīms Lepismium bolivianum) ir epifītisks kaktuss no Bolīvijas un Argentīnas ziemeļrietumu kalnu mežiem, kur tas dabā aug nokarens uz koku zariem un citiem augiem, nebūdams parazīts. Sugai ir plakani, lentveida, zaļi stublāji ar viļņotām malām, kas var izaugt līdz pat metram gari, padarot to par iecienītu iekaramo telpaugu. Pavasarī un vasarā pie stublāju areolām veidojas mazi piltuvveida vai rozetes formas ziedi baltā vai sārtā krāsā. Atšķirībā no tuksneša kaktusiem, šī suga ir pielāgojusies mitrākam, ēnainākam meža klimatam un vislabāk jūtas filtrētā gaismā ar regulāru laistīšanu.

Mežģīņu fācēlija

Phacelia tanacetifolia

Phacelia tanacetifolia, plaši pazīstama kā mežģīņu fācēlija vai vijolīšu kakls, ir ātri augoša viengadīga lakstauga, kas dabīgi sastopama ASV dienvidrietumos. Tā veido blīvu, smalklapiņu, papardei līdzīgu lapu masu un lokotus ziedu ķekarus ar spilgti zilganvioletiem ziediem, kas neapšaubāmi piesaista bites, kāpurmuša un citus apputeksnētājus. Plaši izmantota kā augsnes apsējs un zaļmēslojums reģeneratīvajā lauksaimniecībā — uzlabo augsnes struktūru, ierobežo nezāļu augšanu un atbalsta labvēlīgo kukaiņu populācijas.

Kodes Orhideja

Phalaenopsis

Phalaenopsis, plaši pazīstama kā kodes orhideja, ir viena no populārākajām orhidejām pasaulē, ko iecienīta tās elegances un vienkāršās audzēšanas telpās dēļ. Tās ziedi, kas var ziedēt līdz pat trīs mēnešiem, aug uz slaidu kātu un pieejami plašā krāsu un rakstu klāstā. Lapas ir platas, sulīgas un tumši zaļas, kalpo kā ūdens rezervuāri augam.

Mēness Orhideja

Phalaenopsis amabilis

Phalaenopsis amabilis ir iespaidīga epifītiska orhideja, kas nāk no Dienvidaustrumāzijas un ir pazīstama ar saviem lieliem, tīri baltiem ziediem, kas var ziedēt vairākus mēnešus. Tā ir Indonēzijas nacionālais zieds un viena no populārākajām orhidejām iekštelpu audzēšanai, pateicoties tās elegantajam izskatam un salīdzinoši vienkāršajām kopšanas prasībām.

Falenopsis

Phalaenopsis aphrodite

Lentveida zāle

Phalaris arundinacea

Lentveida zāle (Phalaris arundinacea 'Picta') ir spēcīgi augoša dekoratīva daudzgadīga zāle, ko augstu vērtē par tās izcilajiem zaļbaltajiem svītrainajiem lapojumiem. Dzimtene — Eirāzija; tā labi aug mitrās augsnēs, ūdenstilpju malās un daļēji apēnotās dobēs. Straujā sakneņu izplatīšanās padara to lielisku erozijas ierobežošanai un masveida stādījumiem, taču dārza apstākļos ieteicams ierobežot augšanu, lai novērstu invazīvu izplatīšanos.

Kamčatkas laimiņš

Phedimus kamtschaticus

Kamčatkas laimiņš (Phedimus kamtschaticus) ir daudzgadīgs, ložņājošs biezlapju dzimtas (Crassulaceae) sukulents. Tā dzimtene ir Krievijas Tālo Austrumu akmeņainie reģioni, Ziemeļķīna, Japāna un Koreja. Šis izturīgais zemsedzes augs vasarā zied ar maziem, zeltaini dzelteniem zvaigžņveida ziediem virs blīva, spilgti zaļu, gaļīgu lapu paklāja, kas rudenī iegūst oranžus toņus. Tā neparastā aukstumizturība (līdz pat -34°C) un karstuma izturība padara to par vienu no daudzpusīgākajiem augsnes sedzējaugiem mērenā un aukstā klimata dārzos.

Divrindu akmensrozīte

Phedimus spurius

Phedimus spurius, plaši pazīstama kā divrindu akmensrozīte vai Kaukāza akmensrozīte, ir izturīgs daudzgadīgs sukulents augsnes segtājs no Crassulaceae dzimtas, kas dabīgi aug Kaukāza reģionā. Agrāk klasificēta kā Sedum spurium, šī auga galvenās priekšrocības ir izcila izturība pret salu un sausumu, izplatošs paklāju veidojošs augšanas raksturs, kā arī zvaigžņveidīgi vasaras ziedi rozā, sarkanos un baltos toņos. Tā lieliski piemērojas akmens dārziem, nogāzēm, apmalēm un kā zālāja alternatīva.

Bezmaržas filadelfs

Philadelphus inodorus

Philadelphus inodorus, ko parasti dēvē par bezmaržas filadelfu, ir vasarzaļš ziedošs krūms, kura dzimtene ir ASV dienvidaustrumi un kas pieder hortenziju dzimtai (Hydrangeaceae). Tas veido blīvu, stāvu, daudzstumbru krūmu, kas sasniedz 1,8 līdz 2,4 metru augstumu un platumu, ar tumši zaļām, ovālām, smalki zobainām lapām un nobriedušu mizu, kas nolobās plānās, oranžbrūnās strēmelēs. Pavasara beigās tas bagātīgi raisa kausveida, četrlapu baltus ziedus aptuveni 2,5 cm diametrā. Atšķirībā no daudziem radiniekiem, šīs sugas ziediem ir maz izteikta smarža vai tās nav nemaz, kas atspoguļojas sugas nosaukumā inodorus, kas nozīmē 'bez smaržas'. Tas ir izturīgs, pielāgoties spējīgs, ātraudzīgs krūms, kas labi piemērots neformāliem dzīvžogiem, krūmu dobēm un naturalizētiem stādījumiem.

Šaurlapu filireja

Phillyrea angustifolia

Phillyrea angustifolia ir mūžzaļš Vidusjūras reģiona krūms, kas pieder olīvu dzimtai (Oleaceae). Tas tiek augstu vērtēts tā šauro, ādaino tumši zaļo lapu un nelielo, smaržīgo krēmbalto ziedu ķekaru dēļ, kas plaukst vēlā pavasarī. Šis augs ir sastopams Ibērijas pussalā un plašākā Vidusjūras baseinā, veidojot daļu no makvija krūmājiem. Dārzos to izmanto dzīvžogiem, topiārijiem un piekrastes stādījumiem, pateicoties tā izcilajai vēja un sausuma izturībai.

Platlapu filireja

Phillyrea latifolia

Platlapu filireja (Phillyrea latifolia) ir lēni augošs mūžzaļš krūms vai neliels koks, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions, kur tas veido daļu no makviju un akmens ozolu mežu pameža. Šis olīvu dzimtas (Oleaceae) pārstāvis izceļas ar ādainām, spīdīgām tumši zaļām lapām un pavasarī raisa nelielus, smaržīgus, krēmbaltus ziedus paduses ķekaros. Rudenī nogatavojas zili melni, olīvām līdzīgi kauliņaugļi, kurus iecienījuši putni. Pēc iesakņošanās augs ir ļoti sausumizturīgs, tas labi aug nabadzīgās, akmeņainās vai kaļķainās augsnēs un iztur intensīvu vasaras karstumu, padarot to par izturīgu izvēli kserofītiem dārziem, dzīvžogiem un topiārijiem siltā mērenā klimata dārzos.

Zilās zvaigznes paparде

Phlebodium aureum

Aizraujoša epifītiska paparde, kas pazīstama ar saviem dziļi daiļainajiem, zilganzaļajiem vai glaukajiem vainaglapiem. Dzimtene – Amerikas tropu reģioni; tā aug no ložņājošiem sakneņiem, kas klāti blīviem, zeltainiem zvīņiem – tieši tas piešķir tai nosaukumu 'aureum'. Atšķirībā no daudzām citām papardēm, tai ir izturīgāka un vaskaina lapu tekstūra.

Pļavas timotiņš

Phleum pratense

Pļavas timotiņš (Phleum pratense), tautā pazīstams arī kā timotiņš, ir daudzgadīgs lopbarības zāles augs no graudzāļu (Poaceae) dzimtas, kura dzimtene ir mērenā josla Eiropā un Āzijā, un tagad tas ir naturalizējies lielākajā daļā mērenās joslas pasaules. Tas veido stāvus cerus, kas sasniedz 100-115 cm augstumu, ar lineārām lapām un cilindrisku, kompaktu (viltus vārpu) zaļgani violetu ziedkopu, kas ir ļoti atpazīstama. Tas ir viens no visvairāk kultivētajiem lopbarības zāles augiem vēsos un kalnainos reģionos siena ražošanai un liellopu, zirgu, aitu un kazu ganīšanai.

Flomis

Phlomis

Flomes (Phlomis) ir aptuveni 100 mūžzaļu vai vasarzaļu puskrūmu un daudzgadīgu augu ģints, kas cēlusies Vidusjūras reģionā un Dienvidrietumāzijā un pieder lūpziežu dzimtai (Lamiaceae). Augi veido krunkainu, pūkainu pelēkzaļu lapu cerus, virs kuriem no pavasara beigām līdz vasarai uz stāviem kātiem izkārtoti dzeltenu vai sārtu ziedu mieturi. Pēc iesakņošanās flomes ir ļoti sausumizturīgas, tās augstu vērtē kserofītos dārzos, lauku sētās un apputeksnētājiem draudzīgās dobēs.

Plankumainais floksis

Phlox maculata

Plankumainais floksis (Phlox maculata) ir cerus veidojoša daudzgadīga lakstaugu suga, kuras dzimtene ir ASV austrumu daļa un kura pieder pie flokšu (Polemoniaceae) dzimtas. Tā raksturīgie plankumainie sarkanīgi purpurkrāsas stublāji izaug 60–90 cm augstumā, un no vasaras sākuma līdz vidum tie nes blīvus, cilindriskus smaržīgu ziedu ķekarus rozā, lavandas, purpura un baltos toņos. Šī savvaļas puķe ir ievērojami izturīgāka pret miltrasu nekā skarainais floksis (P. paniculata), un tā plaukst mitrās pļavās, mežmalās un upju krastos, piesaistot tauriņus, kolibri un sfingus.

sūnu flokss

Phlox subulata

Phlox subulata, plaši pazīstams kā sūnu flokss, ir spēcīgs, paklājveidīgs mūžzaļš daudzgadīgs augs. Tas ir iecienīts par savām adatveida lapām un spēju ražot blīvu zvaigžņveida ziedu paklāju agrā pavasarī, bieži vien pilnībā nosedzot lapas. Tas ir dzimtenis austrumu un centrālajiem Amerikas Savienotajiem Štatiem un ir neaizstājams akmens dārzos un kā ziedoša zemsedze.

Datulpalma

Phoenix dactylifera

Phoenix dactylifera, plaši pazīstama kā datulpalma, ir majestātisks palmu koks, kas dabīgi aug Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Tā var sasniegt līdz 30 metru augstumu un tiek kultivēta jau vairāk nekā 5000 gadus savu uzturvērtīgo augļu — datulu — un izcilās dekoratīvās vērtības dēļ.

Kalnu datelpalma

Phoenix loureiroi

Kalnu datelpalma (Phoenix loureiroi) ir neliela, izturīga palma, kuras dzimtene ir Dienvidāzijas pakalni un meži — no Indijas un Pakistānas līdz Birmai, Taizemei, Vjetnamai, Ķīnai, Taivānai un Filipīnām. Tā aug kā vientuļa vai cerojoša palma, sasniedzot 1–4 m augstumu, ar stumbru, ko klāj rombveida vecu lapu pamatnes un stingras, plūksnainas lapas līdz 2 m garumā. Maziem dzelteniem ziediem seko zilganmelni augļi ar vienu sēklu. Savvaļā tā plaukst no jūras līmeņa līdz 1500 m augstumam, paciešot gan sezonālu sausumu, gan periodiskus plūdus, un bieži sastopama, kolonizējot traucētas augsnes, piemēram, ceļmalas un rīsu lauku malas. Kā ainavu vai telpaugs tā tiek augsti vērtēta lēnās augšanas, sausumizturības un izturības pret nopietniem kaitēkļiem un slimībām dēļ, kas mēdz skart citas dekoratīvās palmas.

Jaunzēlandes lins

Phormium

Formijas ir neliela mūžzaļu, cerus veidojošu daudzgadīgu augu ģints, kuras dzimtene ir Jaunzēlande. Tās audzē izteiksmīgo, zobenveida lapu un iespaidīgās arhitektoniskās formas dēļ. Ģintī ir divas galvenās sugas: Phormium tenax (Jaunzēlandes lins) un mazākā Phormium cookianum (kalnu lins), kā arī desmitiem dekoratīvu šķirņu ar zaļām, bronzas krāsas, purpura un raibām, svītrainām lapām. Izturīgas, vēja un sāls panesīgas, un pēc ieaugšanas lielākoties izturīgas pret kaitēkļiem, formijas ir piekrastes dārzu, jaukto dobju un lielu podu galvenais elements.

Jaunzēlandes lins

Phormium tenax

Phormium tenax, plaši pazīstams kā Jaunzēlandes lins jeb harakeke, ir izteiksmīgs, mūžzaļš daudzgadīgs augs, kas ir dzimtenis Jaunzēlandē un Norfolkas salā. Tas veido iespaidīgus pudurus ar garām, zobena formas lapām, kas var sasniegt līdz 3 metriem augstumā, kļūstot par dārzā izcilu uzmanības centru. Vasarā augs izlaiž garus ziedkātus ar tumši sarkanām, caurulveida ziediem, kas piesaista nektāru ēdošus putnus. Augs ir ļoti pielāgojams — tas iztur piekrastes vējus, sausumu un plašu augsnes apstākļu klāstu, tiklīdz ir iesakņojies.

Zāģzobainā fotīnija

Photinia serratifolia

Photinia serratifolia, pazīstama kā zāģzobainā fotīnija vai Ķīnas fotīnija, ir rožu dzimtas (Rosaceae) mūžzaļš krūms vai neliels koks, kura dzimtene ir Ķīna un Taivāna. Tā tiek īpaši novērtēta tās krāšņā, jaunā lapojuma dēļ, kam piemīt bronzas un sarkanīgi toņi, kuri nobriestot kļūst spīdīgi tumši zaļi. Pavasarī tā veido nelielu, balti smaržojošu ziedu čemurus, kam seko dekoratīvi sarkani augļi, kas saglabājas arī ziemā. Tas ir ātraudzīgs augs, ko plaši izmanto dzīvžogiem, vizuāliem aizsegiem un kā dekoratīvu elementu mērenā klimata dārzos.

Parastā niedre

Phragmites australis

Parastā niedre (Phragmites australis) ir augsts, daudzgadīgs purva zāle, kas aug blīvās audzēs – niedrājos – stāvošu un lēni plūstošu ūdeņu krastos. Tā sasniedz līdz pat četru metru augstumu un bieži vien plaši izplatās ar spēcīgiem pazemes sakneņiem. Raksturīgās, tumši purpursarkanās līdz sudrabaini pelēkās ziedkopas parādās vasaras beigās un rudenī virs šaurajām, zilganzaļajām lapām, kas ziemā kļūst zeltaini brūnas. Pasaulē izplatīta, niedre tiek uzskatīta par ekoloģiski nozīmīgu dzīvotni putniem un kukaiņiem, taču, reiz iedzīvojusies, tā var ļoti agresīvi izplatīties.

Tītara savītnis

Phyla nodiflora

Phyla nodiflora, plaši pazīstama kā tītara savītnis vai vārdes auglis, ir izteiksmīgs, zemsedzes daudzgadīgs augs. Tam raksturīgas mazas, robainās zaļās lapas un unikālas cilindriskas ziedu galviņas ar sīkiem baltiem līdz rozā-purpura ziediņiem. Tas ir ļoti novērtēts kā ilgtspējīga zāliena alternatīva, jo spēj izturēt gājēju slodzi un ir ļoti pievilcīgs apputeksnētājiem, piemēram, tauriņiem un bitēm.

Akmeņlauzis

Phyllanthus amarus

Neliels viengadīgs tropu lakstaugs, kas strauji izaug līdz 30–60 cm augstumam. Dzimtene ir Āfrikas, Amerikas, Indijas un Dienvidaustrumāzijas tropu un subtropu reģioni. Raksturīgas pamīšus izkārtotas mazas, eliptiski iegarenas lapas (5–10 mm), sīki zaļgani dzelteni ziedi un mazas sēklas. Augs ir sausumizturīgs un plaukst siltā, mitrā klimatā. Nobriest 2–3 mēnešu laikā.

Zeltainais bambuss

Phyllostachys aurea

Zeltainais bambuss (Phyllostachys aurea) ir ātri augošs, ķekšveidīgs bambuss, kas cēlies no Ķīnas dienvidiem. Tā kāti sākotnēji ir zaļi, bet saules ietekmē iegūst zeltaini dzeltenu nokrāsu, kas augam piešķīrusi tā populāro nosaukumu. Tas var sasniegt līdz 9 metriem augstumā un tiek plaši izmantots kā privātuma ekrāns, vējlauzis un dekoratīvs elements. Tomēr daudzos reģionos tas ir klasificēts kā invazīva suga agresīvās pazemes sakneņu izplatīšanās dēļ.

Kārpu paparde

Phymatosorus scolopendria

Phymatosorus scolopendria, tautā pazīstama kā Kārpu paparde, ir daudzgadīga, sakneņu paparde, kas dabiski sastopama Āfrikas, Āzijas un Okeānijas tropiskajos reģionos. Tās lapas ir ādainas, spilgti zaļas un dziļi daivainas, sasniedzot līdz pat 90 cm augstumu. Ievērojama iezīme ir tās sori (reproduktīvie orgāni), kas veido noapaļotus izciļņus lapu virspusē, atgādinot mazas kārpas, tādēļ to sauc arī par "kārpu papardi". Ārkārtīgi daudzpusīga, tā var augt kā epifīts uz kokiem, kā zemes sega tropiskos dārzos vai kā telpaugs ar labu mitruma līmeni. Tā labi pielāgojas ēnainiem un daļēji ēnainiem apstākļiem, padarot to ideālu telpām, gaišām vannas istabām un ēnainiem dārziem.